Par nenoteikto tiesību jēdzienu



Man šķiet, ka tiesību normas tiesiskā sastāva noteikšana ir pakļaujama tiesas kontrolei. Tas saglabājas kā vispārējais princips.



Izņēmumi, kad tiesa nevar pārvērtēt nenoteiktā tiesību jēdziena konkretizāciju, ir eksāmenu vai tam pielīdzināmu pārbaudījumu gadījumā, kā arī, ja tiek veikts ierēdņu novērtējums, ja tiek veikts dažādu risku novērtējums (vides tiesības) vai ja lēmuma pieņemšana ir saistīta ar iespējamo lietu attīstības gaitas prognozēšanu (piemēram, ekonomiska rakstura prognozes). Iespējams vēl kāds izņēmums, piemēram, ja lēmums ir nesaraujami saistīts ar kādas nozares ilgstošu pārzināšanu.

Šādos gadījumos iestādes lēmuma saturiskā kontrole tiesā nav pieļaujama, jo nenoteiktā tiesību jēdziena konkretizācija ir nesaraujami saistīta ar zinātnisko, pedagoģisko novērtējumu, specifiskām zināšanām kādā nozarē.



Taču princips saglabājas – tiesai ir pienākums veikt nenoteiktā tiesību jēdziena konkretizāciju, ja vien tiesas spēja to veikt objektīvi netiek ierobežota nozares specifikas dēļ.