Tiesvedības vispārīgie noteikumi

[1] Vairāki būtiski, praksē nozīmīgi grozījumi veikti KPL 40. nodaļā, kurā reglamentēta krimināllietu piekritība tiesai. Saskaņā ar grozījumiem KPL 442. pantā notikušas ievērojamas izmaiņas jautājumā par lietu piekritību apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai. Grozījumu rezultātā to lietu skaits, kuras pirmajā instancē tiek skatītas apgabaltiesā, ievērojami samazināts. Salīdzinoši, no šādu lietu loka izslēgti noziedzīga nodarījuma sastāvi no 15 KL sevišķās daļas pantiem, bet papildinājums ir tikai viens, proti, paredzēts, ka Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos ir iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti. Te gan vietā atzīmēt, ka valsts noslēpumu saturoši objekti var tik iekļauti krimināllietās par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, gan tādās, kas līdz šim jau bija piekritīgas apgabaltiesai, gan tādās, kuras līdz šim bija piekritīgas rajona (pilsētas) tiesai. Grozījuma sakarā būtiskākais, ka: 1) ir noteikta apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas piekritība visās krimināllietās, kuru materiālos iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti – tiktāl jautājums attiecas uz krimināllietas iztiesāšanas institucionālo piekritību un 2) visas šīs lietas skata Rīgas apgabaltiesa – šis aspekts ietekmē arī krimināllietas iztiesāšanas teritoriālo piekritību. Uzskatāmāku teiktā ilustrāciju esam iekļāvušas tālāk redzamajā shēmā:

Svarīgi norādīt, ka grozījumi krimināllietu iztiesāšanas piekritībā neietekmē to krimināllietu iztiesāšanu, kuras iztiesāšanai nodotas līdz 2009. gada 1. jūlijam. To paredz KPL Pārejas noteikumu 20. un 21. punkts, atbilstoši tiem "lietas, kuras nodotas izskatīšanai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz 2009. gada 1. jūlijam, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas" un "lietas, kuru materiālos iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti un kuras līdz 2009. gada 1. jūlijam nodotas izskatīšanai tiesā, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas".

[2] Papildinoši grozījumi veikti KPL 445. panta pirmajā daļā, nosakot, ka tiesa līdz tiesas izmeklēšanas sākumam var ierosināt tai piekritīgu krimināllietu nodot citai tiesai arī tad, ja divās vai vairākās viena līmeņa tiesās ir krimināllietas par vairāku personu dalību vai līdzdalību viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Veikti grozījumi arī KPL 445. panta trešajā daļā, papildinot to ar jaunu teikumu, kā rezultātā tā izteikta šādā redakcijā: "Jautājumu par krimināllietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai izlemj vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Ja šā panta pirmās daļas 2. punktā minētās lietas atrodas dažādos tiesu apgabalos, jautājumu izlemj tās apgabaltiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kura ierosina lietas nodošanu citai tiesai. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā." Domājams, ka papildinājums par to, kuras apgabaltiesas priekšsēdētājs izlemj jautājumu par lietas nodošanu citai tiesai, ir attiecināms uz situācijām, kad divas vai vairākas lietas atrodas dažādās rajona (pilsētas) tiesās. Tas nebūtu attiecināms uz situāciju, kad divas vai vairākas lietas atrodas dažādās apgabaltiesās. Šajā situācijā jāpiemēro pamatnostāja, ka jautājumu par krimināllietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai izlemj vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs, kas šajā gadījumā būtu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs.

[3] Vieni no būtiskākajiem grozījumiem KPL saistāmi ar atteikšanos no tiesas piesēdētāju institūta. Līdz ar šīs ieceres īstenošanu KPL 41. nodaļā attiecībā uz iztiesāšanu pirmās instances tiesā nostiprinātas šādas norādes: 1) krimināllietu iztiesā tiesnesis vienpersoniski (KPL 447. panta pirmā daļa); 2) ja lieta ir sevišķi sarežģīta, pirmās instances tiesas priekšsēdētājs var noteikt krimināllietas koleģiālu iztiesāšanu. Šādā gadījumā krimināllieta iztiesājama triju pirmās instances tiesas tiesnešu sastāvā. Līdz ar atteikšanos no tiesas piesēdētājiem grozītas arī citas KPL normas, piemēram, izslēgtas norādes par tiesas piesēdētāja kriminālprocesuālo imunitāti (KPL 120. panta trešā daļa) (norādes par to koriģētā veidā iekļautas KPL pārejas noteikumos), izslēgts "rezerves tiesas piesēdētāja" procesuālais institūts (KPL 453. pants), izslēgta norāde, ka tiesas piesēdētājam, izlemjot jautājumus, ka saistīti ar krimināllietas iztiesāšanu, ir tādas pašas tiesības kā tienesim (KPL 448. panta otrā daļa), izslēgta norāde uz tiesas piesēdētāja atsevišķajām domām (KPL 516. panta pirmā daļa). Saistībā ar šo būtisko atteikšanos no koleģiāla tiesas sastāva ar piesēdētāju līdzdalību īpaši svarīgi norādīt uz KPL pārejas noteikumu 25. punktu. Saskaņā ar tajā ietvertajām norādēm: 1) krimināllietās, kurās līdz 2009. gada 1. jūlijam pirmās instances tiesā ir uzsākta iztiesāšana koleģiālā sastāvā, iztiesāšanu turpina koleģiālā sastāvā līdz sprieduma taisīšanai vai kriminālprocesa izbeigšanai tiesas sēdē; 2) ja tas nav iespējams, tiesnesis, izvērtējot lietas sarežģītību, lemj par iztiesāšanas turpināšanu vienpersoniski. Tādējādi tiesas piesēdētāju līdzdarbošanās tiesas spriešanā vēl pastāvēs tik ilgi, kamēr tiks pabeigta to lietu iztiesāšana pirmajā instancē, kuras uzsāktas iztiesāt, piedaloties tiesas piesēdētājiem. Vienīgais izņēmums ir situācija, kad kādu iemeslu dēļ lietas iztiesāšana koleģiālā tiesas sastāvā nav iespējama (piemēram, ievērojot procesus valstī, personas ir atteikušās turpināt pildīt tiesas piesēdētāju pienākumus). Šādā gadījumā tiesnesis var izlemt lietu turpināt vienpersoniski. Domājams, ka, neraugoties uz to, ka formāli it kā lietas skatīšana turpinās citā tiesas sastāvā, šāds risinājums ir procesuālās ekonomijas principam atbilstošs un saprātīgs. Tajā pašā laikā: ja tiesnesis uzskata, ka lieta ir īpaši sarežģīta un tās skatīšanai nepieciešams koleģiāls tiesas sastāvs (nu jau trīs pirmās instances tiesas tiesnešu sastāvā), viņš var izteikt ierosinājumu tiesas priekšsēdētājam par koleģiāla tiesas sastāva noteikšanu. Ja šāds priekšlikums tiek apmierināts, tad gan lietas iztiesāšana uzsākama no jauna.

[4] Tā kā no KPL un citiem normatīviem aktiem ir izslēgtas norādes par tiesas piesēdētāju kriminālprocesuālo imunitāti, bet tiesas piesēdētāji praktiski vēl kādu laiku procesā darbosies, KPL pārejas noteikumos ir iekļautas norādes arī par šo jautājumu: "tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā nevar saukt pie kriminālatbildības un apcietināt bez tās tiesas priekšsēdētāja piekrišanas, kurā viņš pilda pienākumus. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.