"Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente un Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, Zaļo/EBA frakcijas Eiropas Parlamentā padomnieks pamattiesību, tieslietu un iekšlietu jomā Aleksejs Dimitrovs, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis un zvērināts advokāts Lauris Liepa un Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece un Biznesa augstskolas "Turība" doktorante Laila Jurcēna.

Solvita Āboltiņa

1. Tiesnešu darba samaksai ir jābūt samērīgai attiecībā pret citu valsts amatpersonu un publiskajā sektorā strādājošo algām. Šis princips ir pamatā pašreiz īstenotajai tiesnešu un prokuroru algu reformai, kas paredz tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Tāpat ar likumu tiesnešiem un prokuroriem ir noteikts adekvāts atalgojums, kas atbilst šo profesiju nozīmīgumam demokrātiskā, tiesiskā valstī un nodrošina tiesu neatkarības principu īstenošanu.

Šobrīd īstenotās reformas pamatā ir jau 2002. gada tiesnešu darba samaksas koncepcijā aprakstītās nostādnes, kas balstītas uz neatkarīgās Latvijas starpkaru periodā iesāktajām reformām.

Īstenojot reformu, mēs ceram panākt ne tikai vienotu principu ievērošanu dažādos varas atzaros un iestādēs, bet arī sabiedrībai pārskatāmas un saprotamas valsts atalgojuma sistēmas izveidi.

Uz šādas reformas likumību ir norādījuši arī paši tiesneši, piemēram, 2009. gada 27. oktobra "Jurista Vārdā" Augstākās tiesas senators Jānis Neimanis ir norādījis, ka "atšķirīgo valstī noteikto darba samaksu regulējošo normu kodifikācija vienā tiesību aktā nekādi nepārkāpj Latvijas Republikas Satversmi un neapdraud tiesnešu neatkarību." Tāda sistēma ir ieviesta gan Vācijā, gan Igaunijā, un tas ir iespējams un vēlams arī Latvijā.

Vēlos tiesnešiem atgādināt, ka viņu atrašanās ārpus vienotās valsts atalgojuma sistēmas savulaik nozīmēja iesaldētu atalgojuma pieaugumu un mazākas sociālās garantijas.