10. Maijs 2011 /NR. 19 (666)
Tiesību prakse
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem
8

Par reliģisko organizāciju iestāžu statūtiem

Likumdevējs nav uzskatījis par nepieciešamu reglamentēt reliģiskās organizācijas iestāžu darbību tikpat stingri kā pašu reliģisko organizāciju, jo valstij un sabiedrībai prezumēti interesējošie jautājumi jau tiek noteikti reliģiskās organizācijas statūtos. Līdz ar to iestāžu statūtos nav obligāti jānorāda ziņas, lai tās būtu publiski pieejamas trešajām personām ar publiskā reģistra starpniecību.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Ringolda Baloža 2011. gada 18. janvāra lēmums Nr. 1-5/9

Lietas apstākļi

Latvijā pastāv trīs veidu reliģiskas organizācijas: draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un diecēzes. Draudzē uz brīvprātības pamata apvienojas vismaz 20 vienas reliģijas vai konfesijas ticīgie. Baznīcā apvienojas reģistrētas vienas konfesijas draudzes. Diecēzi var izveidot baznīca, pašlaik tādas ir reģistrētas tikai Romas katoļiem. Bez reliģiskām organizācijām Latvijā ir noteiktā kārtībā reģistrētas reliģisko organizāciju iestādes, kuras dibināt var baznīcas un diecēzes. Iestādes var būt garīgā personāla mācību iestādes, klosteri, misijas, diakonijas iestādes un tamlīdzīgi.1

Izskatāmajā gadījumā ir nodibināta reliģiskas organizācijas iestāde. Uzņēmumu reģistrā saņemts pieteikums no baznīcas par tās iestādes ierakstīšanu reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā. Pieteikumam pievienoti arī iestādes statūti, kuros nav atrunāta iestādes revīzijas komisijas ievēlēšanas kārtība un tās kompetence, kā arī iestādes darbības teritorija. Lietā tiek sniegta atbilde, vai arī uz reliģisko organizāciju iestādēm attiecas Reliģisko organizāciju likuma 10. pantā noteiktās obligāti norādāmās ziņas reliģisko organizāciju statūtos.

 

Galvenā valsts notāra atziņas

No Reliģisko organizāciju likuma 9. panta ceturtās daļas 1. punkta izriet, ka reliģisko organizāciju iestādēm ir jābūt statūtiem un līdz ar to tiem ir jābūt publiski pieejamiem Uzņēmumu reģistrā. Tomēr Reliģisko organizāciju likumā, kas regulē reliģisko organizāciju darbību, nav tieši noteikts reliģiskās organizācijas struktūrvienības (iestādes) statūtu saturs. Reliģisko organizāciju likuma 10. panta nosaukums "Reliģisko organizāciju statūti (satversme, nolikums)" jau gramatiski norāda, ka tas attiecas tikai uz reliģiskajām organizācijām. Arī pašā pantā nevienā vietā nav minēta "iestāde".

Skatoties vēsturiski, var redzēt, ka Reliģisko organizāciju likums sākotnēji attiecās tikai uz reliģiskajām organizācijām. Likumdevējs tikai ar 1998.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Students
13. Maijs 2011 / 11:28
0
ATBILDĒT
Slēdziens: Ja Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā nav paredzēts norādīt, ka reliģiskās organizācijas iestāde ir juridiska persona, tad saskaņā ar publiskās ticamības principu jebkurai reliģiskās organizācijas iestādei nav savas tiesībspējas, resp., tai nav juridiskas personas statusa. Kaut arī civiltiesiskajā apgrozībā reliģiskās organizācijas iestāde, iespējams, nenorāda, ka tā veic tiesiskus darījumus tās dibinātāja (reliģiskās organizācijas) vārdā, tomēr no ieraksta Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā nav iespējams konstatēt, ka reliģiskās organizācijas iestādei būtu sava tiesībspēja. Līdzīgi ir ar valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kurām nav sava tiesībspēja, bet saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu tās rīkojas valsts vārdā.
A.Paegle
13. Maijs 2011 / 10:52
0
ATBILDĒT
Lai reģistrētu reliģisko organizāciju iestādi reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā, nav paredzēta tāda pazīme kā juridiskās personas statusa piešķiršana vai nepiešķiršana. Tas nozīmē, ka reliģisko organizāciju iestādes publiskajā reģistrā netiek klasificētas atkarībā no tā, vai tām ir juridiskās personas statuss. Atbilde par iespējamo juridiskās personas statusu iestādei ir skatāma katrā konkrētā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā iestādes dibināšanas dokumentus.



PS Ja galvenā valsts notāra lēmumu pieņem galvenā valsts notāra p.i., tad lēmumā tiek attiecīgi norādīta p.i. amatpersona. Ir bijuši gadījumi, kad atziņas veidotas no valsts notāru lēmumiem. Arī tad tiek norādīts attiecīgais valsts notārs.
Analītiķis
13. Maijs 2011 / 09:52
0
ATBILDĒT
Manuprāt, jau ar to vien, ka no reliģiskās organizācijas, kas ir juridiska persona, tiek nodalīta reliģiskās organizācijas iestāde un ka attiecībā uz reliģiskās organizācijas iestādi likums nosaka daudz vājākas prasības nekā attiecībā uz reliģisko organizāciju, izriet,ka reliģiskās organizācijas iestādei principā nevar būt sava tiesībspēja, resp., tā nevar būt juridiska persona. Konstitucionālo tiesību eksperte, Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece norāda, ka reliģiskajām organizācijām bez reliģiskās darbības ir tiesības veikt palīgdarbību, dibinot šim nolūkam reliģiskās organizācijas iestādi. Tālāk viņa turpina, ka reliģiskā organizācija un tās izveidota iestāde darbojas principiāli atšķirīgi. Tomēr ir visai dīvaini, ka šī pati ļ.cien. eksperte reliģiskās organizācijas iestādes, proti, garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas un diakonijas iestādes, dibināšanas mērķi sasaista ar reliģiskās organizācijas īpašuma apsaimniekošanu, pakalpojumu sniegšanu utt. Jājautā, vai reliģiskajai organizācijai šajā gadījumā nebūtu jādibina kooperatīvā sabiedrība, kapitālsabiedrība vai nodibinājums, lai nošķirtu mantu? Šie subjekti gan ir juridiskās personas.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties