2011. gada 10. martā Tieslietu ministrija valsts sekretāru sanāksmē izsludināja likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas paredz ievērojami pārstrādāt daļu no KPL C daļas.¹ Likumprojekts 2011. gada 21. jūnijā tika atbalstīts Ministru kabinetā,² 2011. gada 22. septembrī pirmajā lasījumā 10. Saeimā un 2011. gada 10. novembrī to atbalstīja vēlreiz pirmajā lasījumā jau jaunā, 11. Saeima. Bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī, tomēr, ievērojot ārkārtas vēlēšanu ietekmi uz likumdošanas procesu, paredzams, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2012. gada pavasarī.

Raksta mērķis ir sniegt īsu pārskatu par topošajiem grozījumiem KPL C daļā. Grozījumos ir iekļautas konceptuālas izmaiņas KPL C daļas 16. un 17. sadaļā, kas prasa plašāku skaidrojumu. Vienlaikus, šajā jomā strādājot vairākus gadus, autore ir atklājusi, ka starptautiskajā sadarbībā orientējas salīdzinoši maz juristu. Tāpat ir jāatzīmē, ka par KPL C daļu nav pieejami komentāri vai rokasgrāmata.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (turpmāk – likumprojekts) ievieš četrus pamatlēmumus: Pamatlēmumu 2008/909/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā,³ Pamatlēmumu 2008/947/TI par savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai⁴ un Pamatlēmumu 2009/299/TI, ar kuru groza Pamatlēmumus 2002/584/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI un 2008/947/TI, tādējādi stiprinot personu procesuālās tiesības un veicinot savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz aizmuguriskiem nolēmumiem,⁵ un Pamatlēmumu 2009/948/TI par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā.⁶

Tā kā Pamatlēmums 2008/909/TI, kas paredz ar brīvības atņemšanu saistītā soda atzīšanu un izpildīšanu, ir tieši tas iemesls, kāpēc ir šādi apjomīgi grozījumi, autore plāno detalizētāk pievērsties šim pamatlēmumam, jo tieši šī pamatlēmuma ieviešana ietekmē KPL C daļas struktūru. Papildus rakstā apskatītas citas būtiskas izmaiņas KPL C daļā, ko ieviesis katrs no minētajiem pamatlēmumiem. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka rakstā netiek apskatīts Pamatlēmums 2009/829/TI, ar kuru attiecībās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm savstarpējas atzīšanas principu piemēro lēmumiem par uzraudzības pasākumiem kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam,⁷ jo šī raksta sagatavošanas laikā Saeimas Juridiskā komisija vēl nebija lēmusi par Tieslietu ministrijas izstrādātajiem priekšlikumiem saistībā ar šo pamatlēmumu.

Likumprojekta struktūra

2005. gadā Austrija, Somija un Zviedrija nāca klajā ar priekšlikumu pamatlēmumam, kas attiektos uz notiesāto personu nodošanu.⁸ Diskusiju laikā dalībvalstis vienojās par regulējuma paplašināšanu, attiecinot to gan uz notiesāto personu nodošanu, gan brīvības atņemšanas soda izpildi. Spriedums "pārceļo" pāri robežai, neraugoties uz to, vai persona ceļo līdzi spriedumam vai ne. Pēc trīs gadu smagām diskusijām Eiropas Savienības Padomē 2008. gada 5. decembrī tika pieņemts pamatlēmums 2008/909/TI. Pamatlēmuma mērķis, kā tiek norādīts pamatlēmuma 2. pantā, ir notiesātās personas resocializācijas sekmēšana.

Sākotnēji, lai izprastu KPL C daļas būtību un mērķi, lasītāji jāiepazīstina ar būtiskiem starptautiskās sadarbības tiesību instrumentiem, kas attiecas uz Pamatlēmumu 2008/909/TI. Ir divi pamattiesību instrumenti spriedumu "pārceļošanai" pāri robežai un to izpildei valstī, kur spriedums nav pieņemts.