Normatīvajos aktos nav uzskaitīti konkrēti, izsmeļoši kritēriji valsts atbalsta konstatēšanai publiskajā iepirkumā (tikai par sabiedrisko pakalpojumu – pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – finansēšanu Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir noteikusi skaidrus kritērijus, kuriem izpildoties tiek izslēgta valsts atbalsta pastāvēšana).

Praksē, izvērtējot, vai konkrētais publiskais iepirkums veido valsts atbalstu, ir jānoskaidro, vai piegādātājam, kuram tiek piešķirtas līguma slēgšanas tiesības publiskā iepirkuma procedūras rezultātā, tiek radīta kāda ekonomiska priekšrocība. EST ir atzinusi, ka valsts atbalsts pastāv gadījumā, ja piegādātājs saņem tādu ekonomisko priekšrocību, ko tas nebūtu saņēmis parastos tirgus apstākļos. Priekšrocība tiek saņemta, piemēram, ja publiskā iepirkuma rezultātā tiek noslēgts līgums, ko nevar uzskatīt par parastu komerciālu līgumu, kādu noslēgtu persona, kura rīkojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem.

Šādi gadījumi cita starpā varētu izpausties:

1) ja pirkuma maksa būtu augstāka, nekā šādos apstākļos būtu maksājis privāts pircējs;

2) ja procedūrā piemērotie piedāvājuma izvēles kritēriji nebūtu atbilstoši tādiem, ko piemērotu privāts tirgus operators;

3) ja tiktu veikts publiskais iepirkums par tādu iepirkuma priekšmetu, kas patiesībā pasūtītājam nav nepieciešams;

4) ja tiktu veiktas izmaiņas jau noslēgta līguma noteikumos, kā rezultātā līgums vairs neatbilstu parastam komerciāla darījuma līgumam.