Satversmes noteiktajā valsts varas dalīšanas sistēmā Valsts prezidentam ir nozīmīga loma, jo viņš darbojas kā politisks un morāls atsvars pārējo valsts institūciju konstitucionālajam pretnostatījumam. Regulāri uzplaiksnī diskusija par prezidentālas vai pusprezidentālas demokrātijas formas ieviešanu, proti, ideja par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Šīs diskusijas intensitāti ietekmē ne tikai sabiedrība un tā personība, kas tajā brīdī pilda Valsts prezidenta pienākumus, bet arī publiski mazāk redzamie Valsts prezidenta padomnieki likumdošanas jautājumos. No tiem Valsts prezidents saņem padomus arī brīžos, kad iesaistās diskusijās ar citām valsts varas institūcijām. Valsts prezidents realizē savu politiku, savukārt viņa padomnieki palīdz viņam to ietvert likuma rāmī. Līdz ar to Valsts prezidenta padomniekiem ir nozīmīga loma Valsts prezidenta institūcijas darbībā pēdējos 20 gadus. "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem iepazīties ar pašreizējo un bijušajiem Valsts prezidenta padomniekiem likumdošanas un juridiskajos jautājumos.
Vineta Muižniece,
Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomniece likumdošanas jautājumos (1993–1998), šobrīd – Satversmes tiesas tiesnese
1. Kā jūs vērtējat Valsts prezidenta institūcijas regulējumu Satversmē?
Satversmē ietvertais Valsts prezidenta institūta regulējums vērtējams kā kompakts un ietilpīgs. Satversme gan neapvelta Valsts prezidentu ar tiesībām pieņemt galīgos lēmumus, taču piešķir Valsts prezidentam nozīmīgus tiesiskus instrumentus varas stabilizēšanai konflikta vai krīzes gadījumā. Valsts prezidentam piešķirta konstitūcijas sarga loma, uzticot parlamenta darbības kontroli, kas izpaužas suspensīvā veto tiesībās, kā arī tiesībās ierosināt Saeimas atlaišanu. Tāpat arī noteikta kompetence rīkoties ārkārtas situācijās.
Valsts prezidentam ir dota arī vērā ņemama iespēja ietekmēt valsts tautsaimniecību, kas izriet no viņa tiesībām izvēlēties personu, kura sastāda Ministru kabinetu un līdz ar to realizē noteiktu politiku, kā arī sasaukt un vadīt Ministru kabineta sēdes, nosakot tām dienas kārtību. Efektīvi izmantotas likuma ierosināšanas tiesības neapšaubāmi ir nozīmīgs instruments Valsts prezidenta rokās.
Satversme expressis verbis neuzskaita visus gadījumus, kuros Valsts prezidentam būtu aktīvi jārīkojas, taču viņa funkcijas un darbības iespējas izriet no konstitūcijas gara. Līdz ar to vērtēju Valsts prezidentam Satversmē ierādīto lomu kā nozīmīgu un ietekmīgu. Prasmīgi lietojot konstitucionālos instrumentus, Valsts prezidents var sekmīgi līdzsvarot valsts varas atzarus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
