Pēc konferences atklāšanas, kas bija uzticēta tieslietu ministram Jānim Bordānam un LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājam profesoram Jānim Rozenfeldam, kā pirmā klausītājus uzrunāja TM Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska, informējot par civilprocesa aktualitātēm. Papildinot tieslietu ministra teikto attiecībā uz grozījumiem Civilprocesa likumā par pierādījumu pieņemšanas ierobežojumu un deklarētās dzīvesvietas principa ieviešanu, D. Palčevska akcentēja arī izstrādātos grozījumus rīcībspējas tiesiskajā regulējumā. Proti, jau 2010. gada nogalē Satversmes tiesa atzina, ka Civillikuma tiesiskais regulējums, kas pieļāva personas atzīšanu par rīcībnespējīgu, ir neatbilstošs Satversmei. Minētais regulējums ir pārskatīts, un līdztekus grozījumiem Civillikumā ir izdarīti grozījumi arī Civilprocesa likumā. Jāatzīmē, ka jau janvāra beigās TM rīkos apmācības par jauno rīcībspējas institūta tiesisko regulējumu.

Starptautiskā civilprocesa jautājumi

Tā kā konferences pirmais panelis bija veltīts starptautiskā civilprocesa jautājumiem, zvērināta advokāte un LU Juridiskās fakultātes docente Inga Kačevska uzstājās ar priekšlasījumu "Par jurisdikcijas noteikšanu Latvijas tiesās, piemērojot Briseles I regulu".¹ Papildus teorētiskajam ieskatam regulas tvērumā un jurisdikcijas noteikšanas pamatprincipiem viņa analizēja arī tiesu praksi, piemēram, Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā SKC-1319/2011. Konkrētajā lietā līgumslēdzējpuses bija no Latvijas, savukārt līgumā tās bija vienojušās par Konvenciju par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) kā piemērojamo valsts likumu, izvēlētā jurisdikcija – Harju apriņķa tiesa. Piemērojot Briseles I regulas 23. pantā noteikto jurisdikcijas atlikšanas principu, tiesa secināja, ka līgumā izdarīta atsauce uz starptautisko tiesību avotu nepiešķir līgumam starptautisku dabu.