Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris konferences ievadrunā uzsvēra, ka konstitucionālo tiesu būtiskā loma sabiedrības demokrātiskās kultūras attīstībā vairs nav jāatgādina, bet ir drīzāk jāvērtē, kā konstitucionālā tiesa ietekmē demokrātiskos procesus valstī, nodrošina un veicina tiesiskumu. Līdz ar to ir svarīgi uzraudzīt, vai tiek garantēta patiesa konstitucionālās tiesas neatkarība, noteikta saprātīga tiesas kompetence un nodrošināta reāla pieeja tiesai.

Viņš arī norādīja, ka konferencē īpaši tiks pētīta saprātīga (nepieciešamā) konstitucionālās tiesas kompetence, kas ir īpaši aktuāla tēma Latvijā, jo pēdējos gados vairākkārt ir apspriesta nepieciešamība paplašināt Satversmes tiesas (turpmāk – ST) kompetenci. Ir piedāvāts paplašināt ST darbības jomu, ieviešot "pilno" konstitucionālo sūdzību, kas paredz iespēju personai apstrīdēt individuālus tiesību aktus, radot ST kompetenci saistībā ar referendumiem un iespējamo impīčmenta institūtu un paredzot iespēju ST pēc Valsts prezidenta pieteikuma izvērtēt Satversmes grozījumus vēl pirms to izsludināšanas (a priori kontrole). Visbeidzot – G. Kūtris uzsvēra – pēc "Nagla pret Latviju" lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT) atkal aktuāls ir jautājums par ST kā efektīvu un līdz ar to izsmeļamu tiesību aizsardzības līdzekli, raugoties no ECT viedokļa, un proti, vai fakts, ka ST pati nedrīkst atcelt nekonstitucionālus tiesību piemērotāju (arī tiesu) aktus un nedrīkst noteikt kompensāciju personai, ļauj ST vērtēt kā efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns savā uzrunā konferences dalībniekiem norādīja, ka konferences tēmas aktualitāte ir saistīta arī ar šobrīd notiekošajām aktīvajām debates par Satversmes preambulas teksta radīšanu un tās saturiskajiem aspektiem, kā arī Valsts prezidenta iniciatīvu par būtiskām izmaiņām Valsts prezidenta un izpildvaras kompetencē.