Mēģināšu pavisam īsi, jo savu viedokli jau esmu izteicis plašāk iepriekš :) Joprojām uzskatu, ka tiesas un juridiskā doma varēja/var šo lietu atrisināt (cits jautājums ir par biklumu/ātrumu). Interesentiem ieteiktu palasīt Saeimas stenogrammas (pie visiem lasījumiem), lai saprastu, kur ir/bija problēma un kā jau Baraks Osama minēja - patērētāji un ātrie kredīti un tāpēc CL nebija jāgroza. Stenogrammās labi redzams, ko kurš saka, ko domā, kā melo utt. + galvenais ir skaļi nokliegties - skolotājs, sētnieks utt. paņēma kredītu utt. :)

No jums sanāktu labs politiķis, PR speciālists vai profesionāla sporta kluba treneris. Tie lieliski pieprot uz pavisam konkrētiem jautājumiem atbildēt ar vispārīgām frāzēm, ideālā gadījumā - ar pamācošu, visgudru pieskaņu (šajā gadījumā tāds viegli slēpts mājiens, ka man esot švaki ar taisnīguma izpratni?). Es uzskatu, ka norāde uz iespējamo juridiskās tehnikas brāķi ir pamatota, jo pēc savas pieredzes spriežu, ka nospiedoši lielākais līgumsodu problēmu un traģēdiju kopums ir saistīti ar patērētāju līgumiem. Ja tā patiešām ir, vai tad pareizāk nebūtu ievērot likumu jaunrades vadlīnijas un grozīt regulējumu tieši problemātiskajās sfērās, bet praksē nepieciešamības gadījumā konkrēti pārbaudot, vai nenotiek patērētāju tiesību pārkāpumi, dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana u.tml.? Izvēlēties lētāko un/vai ātrāko un/vai primitīvāko risinājumu sistēmiski un juridiski pareizākā risinājuma vietā - tas diemžēl Latvijas tiesību jaunradē nav nekas jauns. Bet varbūt jau šobrīd problēmām eksistē risinājumi, tikai tiesību piemērotāji neprot vai neuzdrošinās tos izmantot? Par to visu, ja grib, dažādu viedokļu pārstāvji var lietderīgi padiskutēt pēc būtības un gūt no komentāriem kādu labumu. Neizskatās, ka jums šāda iespēja interesē.