10. Decembris 2013 /NR. 50 (801)
Skaidrojumi. Viedokļi
Dažas praktiskas piezīmes par Satversmes 49. pantu
2
Valsts prezidents kā Saeimas darba organizētājs

Raksta autors turpina aplūkot Latvijas Republikas Satversmes 49. panta juridisko dabu, lietošanas praktisko mehānismu, formu un tiesiskās sekas (skat. arī autora iepriekšējo publikāciju: Drēģeris M. Dažas praktiskas piezīmes par Satversmes 49. pantu Valsts prezidenta pilnvaras Satversmes 49. panta tvērumā. Jurista Vārds Nr. 40 (791) 01.10.2013.).

Rakstā meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem: (1) kā un kādos apstākļos ir piemērojams Satversmes 49. panta regulējums; (2) kādas tiesības un pienākumus Satversmes 49. pants uzliek Valsts prezidenta institūtam; (3) kādas un cik lielas ir Valsts prezidenta, Saeimas un citu konstitucionālo orgānu pilnvaru apjoma izmaiņas Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas gadījumā.

Ir interesanti no teorētiskā un praktiskā viedokļa aplūkot Satversmes 84. panta tvērumu. Satversmes 49. panta gadījumā Saeimai lēmumtiesības attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu zināmā mērā ir ierobežotas, jo ir nepieciešama Valsts prezidenta pilnīga piekrišana šādu lēmumprojektu izskatīt Saeimas sēdē. Turklāt Saeimas kārtības ruļļa 31. panta pirmā daļa nosaka arī citas amatpersonas (piemēram, ģenerālprokuroru), ko Saeima ievēlē, apstiprina, ieceļ, atbrīvo vai atlaiž no amata. Arī šo amatpersonu apstiprināšana Saeimā bez Valsts prezidenta piekrišanas Satversmes 49. panta apstākļos nav iespējama.

Atlaistās Saeimas laikā 2011. gada 4. oktobrī Valsts prezidents saņēma Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras lūgumu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu par piekrišanu uzsākt kriminālvajāšanu pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci. Minētajā jautājumā normatīvais regulējums nav viennozīmīgs, jo Satversmes tiesas likuma1 35. panta pirmā daļa paredz, ka attiecīgo piekrišanu dod Satversmes tiesa, bet Kriminālprocesa likuma2 120. panta otrā daļa noteic, ka tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Latvijas Valsts prezidenta kancelejas atbildes vēstulē tika konstatēts, ka pastāv atšķirīgas šo normu interpretācijas, tostarp tāda, ka attiecīgo piekrišanu dod tikai Satversmes tiesa vai gan Satversmes tiesa, gan Saeima. Ja piekrišana nepieciešama no abām institūcijām, diskutabla var būt secība, kādā abas institūcija dod piekrišanu. Tādējādi Latvijas Valsts prezidenta kanceleja pauda cerību, ka Saeima un Satversmes tiesa vienosies par vienotu pieeju un tādu risinājumu, kas mazinātu iespējas apšaubīt pieņemtos lēmumus.3

Jāņem vērā apstāklis, ka piekrišanu uzsākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi sēdes darba kārtībā iekļauj kā lēmumprojektu. Saeimas kārtības ruļļa 179.2 pants noteic, ka Saeimas Juridiskā komisija sagatavo Saeimas lēmumprojektu par atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi. Valsts prezidents bija paredzējis pēdējo 10. Saeimas sēdi sasaukt 2011. gada 13. oktobrī. Dokumentus par tās sasaukšanu tika plānots parakstīt 2011. gada 10. oktobrī. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38. panta ceturto daļu ārkārtas sēdes darba kārtība nav papildināma. Tādēļ Latvijas Valsts prezidenta kanceleja arī norādīja, ka nepieciešamības gadījumā Valsts prezidents var sasaukt vēl vienu Saeimas ārkārtas sēdi 2011. gada 13. oktobrī ar piebildi, ka tas ir objektīvi iespējams vienīgi tad, ja Saeimas Juridiskā komisija uzskata, ka Saeima ir tiesīga lemt un līdz 2011. gada 12. oktobrim būs sagatavojusi lēmumprojektu par piekrišanu uzsākt kriminālvajāšanu pret Satversmes tiesas tiesnesi V. Muižnieci. Ja tiek uzskatīts, ka attiecīgā piekrišana jādod gan Satversmes tiesai, gan Saeimai, visticamāk, Satversmes tiesas lēmumam būtu jābūt pirms Saeimas lēmuma.

Turklāt jau vēstules atbildes laikā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 55.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Silvija Kuškina
11. Decembris 2013 / 09:56
0
ATBILDĒT
Kolēģi, esiet, lūdzu, uzmanīgāks ar korektu atsauču noformēšanu, kad savā rakstā citējat citus autorus!
Magone
10. Decembris 2013 / 17:37
0
ATBILDĒT
Izlasīju autora priekšlikumus. Nesaku, ka tie ir nevērtīgi, bet šodienas numurā G.Litvins rakstīja par normatīvo aktu plūdiem un garajiem likumiem, kas ir problēma ne tikai Latvijā. Izskatās, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, proti, kārtējā vēlme visu sīki reglamentēt, noteikt, izteikt vēl niansētāk, jeb citiem vārdiem uzrakstīt instrukciju likuma vietā, lai viss būtu saprotams, neviens nekad neiedomātos savādāk. Bet likumi jau tiek rakstīti saprātīgam, izglītotam, labticīgam piemērotājam. Tāpēc jau arī pastāv ties.normu interpretācijas metodes, tiesību principi, analoģija.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties