Tieši E. Levits pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija pirmais, kurš pagājušā gadsimta 90. gados, balstoties uz Rietumeiropā iegūto jurista izglītību un pieredzi, izvirzīja un Latvijas politiķu un juristu vidū popularizēja ideju par padomju tiesību sistēmai nezināmā administratīvā procesa ieviešanas nepieciešamību. 1992. gadā viņš uzrakstīja pirmo Administratīvā procesa likuma projektu, kuru iesniedza Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim, tomēr valdības locekļu izpratni un atbalstu šī ideja tolaik neguva. Vēlāk šis projekts daļēji pārtapa 1995. gadā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos "Administratīvo aktu procesa noteikumi".¹

A. Dravnieks (būdams vairāku Latvijas Republikas tieslietu ministru padomnieks) un J. Briede (tolaik – juriste Valsts reformu ministrijā) kļuva par ciešākajiem E. Levita atbalstītājiem administratīvā procesa ieviešanas gaitā Latvijā un aktīvi piedalījās Administratīvā procesa likuma projekta izstrādē.

A. Dravnieks no 1996. līdz 2001. gadam bija Administratīvā procesa likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs. Viņš aktīvi līdzdarbojās arī administratīvo tiesu sistēmas pamatu likšanā un administratīvo tiesnešu kandidātu atlasē. Savukārt J. Briedes kopš 1995. gada lasītie lekciju kursi administratīvā procesa tiesībās bija pirmā iespēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem apgūt šo jauno tiesību nozari. Publicējot vairākus rakstus administratīvajās tiesībās (tai skaitā "Jurista Vārdā"), kā arī grāmatu "Administratīvais akts" ("Latvijas Vēstnesis", 2003), viņa faktiski lika pamatus administratīvā procesa zinātnei Latvijā. Jāatzīmē arī, ka 2013. gadā J. Briedes zinātniskajā redakcijā iznāca sen gaidītie Administratīvā procesa likuma komentāri (A un B daļa).

"Jurista Vārda" rīkotajā diskusijā līdzdalīgā G. Višņakova savukārt bija viena no Saeimas Juridiskā biroja darbiniecēm, kas ar Administratīvā procesa likuma projektu strādāja, kad tas vairākus gadus tika skatīts Saeimā.

Pēc Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās 2004. gada februārī J. Briede un G. Višņakova bija pirmo piecu jaunizveidotā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru skaitā. G. Višņakova strādāja šajā amatā līdz 2007. gadam, savukārt J. Briede administratīvā tiesneša darbu augstākajā instancē turpina joprojām.

Administratīvajam procesam Latvijā – jau 19 gadi

Kā radās ideja par Administratīvā procesa likumu, un kā tā tika realizēta?

A. Dravnieks: Vispirms jāsaka, lai arī Administratīvā procesa likums tika pieņemts 2001. gadā un stājās spēkā 2004. gadā, administratīvajam procesam Latvijā ir jau 19 gadi. Ministru kabineta noteikumi Nr. 154 "Administratīvo aktu procesa noteikumi" stājās spēkā jau 1995. gadā.

Administratīvā procesa likumprojektu rakstīja Egils Levits, tomēr administratīvā procesa tiesību neizpratnes dēļ bija skaidrs, ka Saeima to nepieņems. Tāpēc tas transformējās šajos Ministra kabineta noteikumos. Vēlāk tie tika ņemti par pamatu Administratīvā procesa likuma B daļai.

E. Levits: Pirmo likumprojektu es uzrakstīju un iesniedzu 1992. gada 14. aprīlī kā Latvijas Augstākās padomes prezidija padomnieks. Tas saucās "Latvijas Republikas likums par administratīvo procesu". Iesniedzu to personīgi tā laika Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim ar cerību, ka viņš to virzīs tālāk.