Rakstniece Māra Zālīte savulaik zīmīgi teikusi, ka tikai pēc Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) ievada daļas saturiskas papildināšanas "Latvijas valsts iegūs savu vizītkarti, kas atspoguļos, kāda ir valsts, kā tā dibināta, kāda ir tās vēsture".¹ Šobrīd Latvijas valsts ir ieguvusi savu "vizītkarti", jo ir pieņemti grozījumi Satversmes ievadā, kas, pēc cita ievērojama Latvijas sabiedrības domas veidotāja – jurista Egila Levita – domām, "atsedz Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību".²

Satversmes preambulas³ projekts sabiedrībā tika plaši diskutēts. Var zināmā mērā arī piekrist tiesību zinātniekam Jānim Plepam, ka "Satversmes ievada izstrādāšana un apspriešana ir ārkārtīgi labi dokumentēta, piedāvājot Satversmes ievada piemērotājiem plašu vēsturisku likumdevēja gribas atspoguļojumu un vēsturiskās iztulkošanas materiālu".⁴

Tomēr par laika posmu, kad iesākās darbs pie Satversmes preambulas, var konstatēt informācijas "balto plankumu", jo nezinātājam var šķist, ka Satversmes preambulas sākotnējā redakcija parādījās pēkšņi – "kā zaķis no burvju mākslinieka cilindra". Tā nebūt nebija. Sabiedrībai vienkārši nav informācijas par Satversmes preambulas sākotnējās redakcijas izstrādes darba (domubiedru) grupas sanāksmēm. Darba grupa tika izveidota pēc labējo politisko partiju pārstāvniecības principa. Tā primāri apvienoja politiķus. Darba grupas dalībniekus bija uzaicinājis jurists E. Levits, un tās sanāksmēs tika apspriests un precizēts E. Levita sākotnēji izstrādātā Satversmes preambulas projekta teksts. Tieši šo darba grupā sagatavoto Satversmes preambulas projektu Saeimas deputātu kopums virzīja kā savu likumdošanas iniciatīvu grozījumiem Satversmes ievadā.