2013. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā un Civilprocesa likumā, ieviešot jaunu ierobežotas rīcībspējas tiesisko regulējumu, kas aizstāja pilnīgās rīcībnespējas institūtu. Ierobežotās rīcībspējas institūts izstrādāts, pamatojoties uz Satversmes tiesas 2010. gada 27. decembrī pieņemto spriedumu lietā Nr. 2010-38-01 "Par Civillikuma 358. panta un 364. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam" un ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – Konvencija).
Jaunais ierobežotās rīcībspējas institūts vērsts vienīgi uz personas interešu aizsardzību, un saskaņā ar jauno regulējumu persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās. Šāds ierobežotās rīcībspējas institūts nebija sasaistāms ar vēlēšanu regulējošajos likumos paredzēto ierobežojumu piedalīties vēlēšanās personām, kuras atzītas par rīcības nespējīgām.
2013. gada 5. decembrī stājās spēkā grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un 2014. gada 7. martā stājās spēkā grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, kas atceļ aizliegumu vēlēt personām, kurām ir ierobežota rīcībspēja. Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 2. pants noteic, ka tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. Tādējādi arī aizliegums dalībai tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā personām ar ierobežotu rīcībspēju ir atcelts.1
Aktīvo vēlēšanu tiesību aizlieguma atcelšana personām ar ierobežotu rīcībspēju uzskatāma par nozīmīgu soli personu ar garīga rakstura invaliditāti tiesību īstenošanā, ko valsts apņēmusies, 2010. gadā ratificējot Konvenciju. Šāds solis skatāms kontekstā ar jaunākajām tendencēm personu ar garīga rakstura invaliditāti politisko tiesību attīstībā. Rakstā tiek piedāvāts ieskats par minēto tiesību attīstību un uzmanības centrā ir aktīvās vēlēšanu tiesības, uz kurām Konvencijā paredzēto tiesību īstenošanas kontekstā pašlaik tiek likts galvenais uzsvars.
Jāatzīst, ka ne jēdziens "personas ar ierobežotu rīcībspēju", ne "personas ar garīga rakstura invaliditāti" pilnībā neatspoguļo Konvencijā paredzēto tiesību subjektu loku. Būtiski uzsvērt, ka Konvencijā nav definēts invaliditātes jēdziens, lai gan Konvencijas izstrādes gaitā par to tika daudz diskutēts. Katrā ziņā Konvencijā invaliditāte tiek saprasta nevis medicīniskā, bet sociālā modeļa kontekstā. Konvencija skaidri pasaka, ka cilvēku ar invaliditāti lokā tiek iekļautas "personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt to pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem". Tādējādi Konvencijā paredzētā vienlīdzīgā tiesībspēja pilnībā attiecināma arī uz personām ar garīga rakstura traucējumiem vai citiem veselības traucējumiem, kuriem ierobežota rīcībspēja vai nodibināta aizgādnība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
