Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību to sniegtās iespējas arvien plašāk tiek izmantotas arī tieslietu jomā dažādu mērķu sasniegšanai – saziņas paātrināšanai, laika un resursu taupīšanai, drošības līmeņa paaugstināšanai u.c.¹ Arī starptautiskā līmenī e-tiesiskumam, ietverot šajā jēdzienā visplašāko un visdažādāko saturu, tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, un nolēmumu izpilde kā civilprocesa daļa šajā ziņā nav izņēmums.²

Viena no problēmām, ar kuru ikdienā, veicot savus amata pienākumus, sastopas tiesu izpildītāji un maksātnespējas procesa administratori, ir tā sauktais izsoļu reiderisms. Tā pamatā ir atsevišķu personu savstarpēji saskaņotas darbības, lai iegūtu izsolāmo objektu par iespējami zemāku cenu, iebiedējot vai piekukuļojot citus izsoles dalībniekus, kā arī veicot darbības, kas izpaužas kā materiāla labuma pieprasīšana no citiem izsoles dalībniekiem, pretējā gadījumā draudot veikt fiktīvus solījumus, kas neļaus izsolāmo objektu nosolīt tām personām, kuras izsolē piedalās, lai izsolāmo objektu patiešām iegādātos.

Šādos apstākļos samazinās godprātīgo izsoles dalībnieku skaits, izsolāmie objekti tiek nosolīti par zemāku summu, nekā tas objektīvi būtu bijis iespējams, vai tieši pretēji – tiek nosolītas neadekvāti augstas summas bez nolūka tās maksāt, tādēļ izsoles jāatzīst par nenotikušām ar no tā izrietošajām tiesiskajām sekām. Turklāt šādas darbības mazina sabiedrības uzticību tiesu izpildītājiem un maksātnespējas procesa administratoriem, radot iespaidu par to līdzdalību šādās negodprātīgās darbībās.

 Uz nepieciešamību cīnīties ar šo problēmu norādījusi arī Tieslietu ministrija.³ Tā kā līdzšinējie centieni panākt šādu personu saukšanu pie kriminālatbildības bijuši nesekmīgi,⁴ risinājums tika meklēts citā virzienā, tai skaitā vācot informāciju par to, vai un kā līdzīgas problēmas risina citu valstu tiesu izpildītāji.

Ieguvumi un trūkumi

Parādnieka mantu elektroniskās izsolēs tiesu izpildītāji pārdod vairākās Eiropas valstīs: gan tādās Eiropas galējo austrumu valstīs kā Gruzija un Armēnija, gan vairākās Eiropas Savienības valstīs – Somijā, Čehijā, Slovēnijā, Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā. Kā divi galvenie ieguvumi no elektroniskajām izsolēm tiek minēti resursu ekonomija un procesa caurskatāmība.

Izsoļu noturēšana elektroniskā vidē sniedz laika un citu resursu ekonomiju kā tiesu izpildītājiem, tā izsoļu dalībniekiem. Tiesu izpildītājiem nav jāvelta laiks izsoles fiziskai vadīšanai, personu dokumentu pārbaudei un izsoles akta sagatavošanai. Laiks, kamēr izsole norit elektroniskā vidē, var tikt veltīts citu amata darbību veikšanai, tādējādi palielinot veicamā darba apjomu. Savukārt izsoles dalībniekiem nav nepieciešams noteiktā laikā ierasties tiesu izpildītāja prakses vietā, kas turklāt var atrasties tālu no izsoles dalībnieka atrašanās vietas. Šim mērķim nav jākavē darbs un jātērē nauda ceļam. Turklāt personām tiek dota iespēja vienlaikus piedalīties vairākās izsolēs.

Tomēr būtiskāks par resursu ekonomiju ir cits ieguvums, ko var sniegt elektroniskās izsoles. Šis ieguvums ir izsoles dalībnieku anonimitāte, no vienas puses, un procesa caurskatāmība, no otras puses. Lai piedalītos izsolē, personai vairs nav fiziski jāierodas izsoles norises vietā un tajā jāsastopas ar citām personām. Tas nozīmē, ka viņa nevar tikt pakļauta citu personu negatīvai ietekmei – draudiem, šantāžai un kukuļošanai, kas novērota tā sauktā reiderisma gadījumos.