10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)
Skaidrojumi. Viedokļi
Mātessabiedrības atbildība par meitassabiedrības konkurences tiesību pārkāpumiem
3
Gunta Lauža
Konkurences padomes vecākā juriskonsulte 

Komerctiesībās pastāvošā juridiskās atbildības norobežošana nav pietiekams pamats, lai mātessabiedrībai nepiemērotu atbildību par meitassabiedrības konkurences tiesību pārkāpumiem. Līdz ar to rakstā tiks skaidroti priekšnoteikumi mātessabiedrības atbildības piemērošanai.

Juridiskās atbildības norobežošanas princips komerctiesībās paredz, ka atbildība par savām saistībām ir jāuzņemas pašai sabiedrībai un dalībnieki par sabiedrības saistībām neatbild.1 Šis princips atrodams arī Komerclikuma 137. pantā, kurā noteikts, ka sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, taču sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām un dalībnieks – par sabiedrības.

Konkurences tiesībās2 atbildības piemērošanas princips ir atšķirīgs, jo atbildība tiek piemērota tirgus dalībniekam jeb uzņēmumam.3 Ja tirgus dalībnieks sastāv no vairākām sabiedrībām, piemēram, mātes un meitas sabiedrības, atbildība konkurences tiesībās var tikt piemērota ne vien meitassabiedrībai, kas izdarījusi konkurences tiesību pārkāpumu un ir tiešā pārkāpēja, bet arī mātessabiedrībai, jo abas ietilpst vienā tirgus dalībniekā.4 Komerctiesībās pastāvošā juridiskās atbildības norobežošana nav pietiekams pamats, lai mātessabiedrībai nepiemērotu atbildību par meitassabiedrības konkurences tiesību pārkāpumiem.5 Līdz ar to rakstā tiks skaidroti priekšnoteikumi mātessabiedrības atbildības piemērošanai.

 

Tirgus dalībnieka jeb uzņēmuma un izšķirošas ietekmes jēdzieni

Tirgus dalībnieka jeb uzņēmuma jēdziens konkurences tiesībās ietver jebkuru fizisku un juridisku personu, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no tās juridiskās formas vai finansēšanas veida.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Esmeralda Balode-Buraka
11. Novembris 2015 / 17:58
3
ATBILDĒT
1) Tā saucamais `Viedoklis` diemžēl nav pārāk kompetents. Vēl vairāk žēl, ka tas ir pasniegts kā oficiāls konkurences uzraudzības iestādes viedoklis. Piemēram, tēze par izšķirošas ietekmes prezumpcijas atspēkošanu, norādot a-c variantus (izsmeļoši?) un atsaucoties uz piecpadsmit (!) gadus senu EST ĢA viedokli (!).
2) Papildus klaji maldinoša viedokļa paušanai, iestādei ir acīmredzamas problēmas ar ētiku un labas pārvaldības principa ievērošanu. Rakstā piesauktā Moller lieta atrodas izskatīšanā tiesā, un šis jau izskatās pēc mēģinājuma ietekmēt tiesu lietas izskatīšanas laikā, taču ārpus tiesas zāles, turklāt kā patiesību pasniedzot apšaubāmas kvalitātes `Viedokli`. Ieteiktu arī Jurista Vārdam kritiski izvērtēt saņemtos publikāciju uzmetumus.
3) Vienīgais, ko šis raksts tiešām dod - (cerams) aizsākumu diskusijai par to, vai ētikas normu ievērošana attiecas tikai uz tiesnešiem, advokātiem un citām tiesu sistēmai piederošām personām, vai tomēr arī uz publisko pārvaldi, un kādas ir šo ētikas normu robežas (arī - kas tas jau ir likumpārkāpums).
Debora Pāvila > Esmeralda Balode-Buraka
13. Novembris 2015 / 11:27
2
ATBILDĒT
Piekrītu. Ir ļoti labi argumenti, balstīti, piemēram, uz Vācijas pieredzi, PRET solidāras atbildības piemērošanu par konkurences tiesību pārkāpumu, ja nav speciālas nacionālo tiesību normas, kas to atļauj. Taču es kā advokāte, kas esmu iesaistīta Moller lietas tiesvedībā, neuzskatu par pareizu šobrīd publiski kritizēt KP lēmumu. Diemžēl Konkurences padomei šādu barjeru acīmredzot nav.
Paldies !
10. Novembris 2015 / 10:10
3
ATBILDĒT
Ļoti labs raksts.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)
Nauris Miglavs
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 44 (896)
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties