Latviešu valoda ir Latvijas kā nacionālas valsts identitātes sastāvdaļa, viens no valsts mērķiem ir latviešu valodas pastāvēšana un attīstība (skat. Satversmes preambulu). Vienlaikus latviešu valoda ir Latvijas sabiedrības integrācijas instruments un līdz ar to arī valsts iekšējās drošības pamats.
Tieši tādēļ tik būtiska ir konsekventa valsts valodas politika jebkurā nozarē, bet jo īpaši mediju telpā. Reaģējot uz likumdevēja nekonsekvento rīcību, ar pretēja satura grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā regulējot (palielinot, bet pēc tam samazinot) valsts valodas apjomu Latvijas privātajās radiostacijās, Valsts prezidenta Valsts valodas komisija (VVK) 1. martā rīkoja semināru "Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas". Pasākuma mērķis bija mudināt likumdevēju turpināt darbu pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pilnveides, tādēļ uz semināru bija aicināti ne vien valodas speciālisti, bet arī Saeimas deputāti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
