Visus Krimināllikumā esošos jēdzienus, kas norāda uz cilvēku, var nosacīti iedalīt četrās grupās pēc analoģijas ar Kriminālprocesa likuma pirmajā sadaļā esošo personu, kas iesaistītas kriminālprocesā, iedalījumu. Minētais iedalījums krimināltiesību kontekstā satura ziņā būtiski atšķiras no kriminālprocesa tiesībās esošā iedalījuma satura, kur primārais ir personas statuss un attiecīgi arī sasaiste ar kriminālprocesu.

Izmantojot kriminālprocesa tiesībās esošo iedalījumu kā paraugu, var secināt, ka Krimināllikumā ir minētas amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, piemēram, Krimināllikuma 1. panta trešajā daļā minēts prokurors, kurš ir tiesīgs atzīt personu par vainīgu un noteikt sodu, sastādot priekšrakstu par sodu. Daudzos Krimināllikuma pantos ir minēta persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, piemēram, Krimināllikuma 1. panta pirmajā daļā norādīts, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Arī noziedzīgā nodarījumā cietušās personas ir minētas Krimināllikumā, piemēram, Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 3. punktā, kur norādīts atbildību pastiprinošs apstāklis: vainīgais labprātīgi atlīdzinājis cietušajam ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu. Visbeidzot, Krimināllikumā ir minētas citas personas, kuras nav izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, cietušas tajā un nav arī amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu.