6. Septembris 2016 /NR. 36 (939)
Skaidrojumi. Viedokļi
Mūsdienu starptautisko jūras tiesību aktualitātes
Māris Lejnieks
LU Juridiskās fakultātes lektors, Ārlietu ministra Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs 

Kad 1982. gadā ar ANO Jūras tiesību konvencijas1 parakstīšanu beidzās deviņus gadus ilgusī ANO III Jūras tiesību konference, vienotā konvencijā kodificējot uz to brīdi pastāvošās paražu tiesību normas starptautiskajās jūras tiesībās, kā arī piedāvājot vairākus būtiskus jaunievedumus, varēja likties, ka starptautiskās jūras tiesības ir gatavas un pabeigtas.

Šo rindu autors bija viens no komisijas locekļiem, kuri izvēlējās referātus šī gada septembra Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (ESIL – European Society of International Law) konferences starptautisko jūras tiesību sekcijai. Ja šīs Rīgā notiekošās konferences kopīgais nosaukums ir "Kā starptautiskās tiesības darbojas krīzes laikā", tad jūras tiesību sekcijas – "Jūras tiesības: kā parasti starp Seldenu un Grociju".2 No aptuveni divdesmit iesūtītajiem pieteikumiem bija jāizvēlas četri – gan ņemot vērā piedāvājuma akadēmisko vērtību, gan to, ka ESIL politika prasa runātāju dažādību gan no ģeogrāfiskās izcelsmes, gan dzimuma viedokļa.

Ne katram "Jurista Vārda" lasītājam būs iespēja apmeklēt ESIL konferenci, kas sola būt Latvijas vēsturē grandiozākais akadēmiskās jurisprudences pasākums, tāpēc sniegšu nelielu ieskatu piedāvātajā referātu klāstā, kas, es ceru, pierādīs, ka starptautiskajām jūras tiesībām priekšā ir vēl pietiekami daudz izaicinājumu.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties