Darba tiesības ir tiesību nozare, kas bieži piedzīvo normatīvo aktu izmaiņas. Pēdējo desmit gadu laikā grozījumi Darba likumā tikuši veikti praktiski katru gadu. Pavisam nesen, 2014. gada beigās, tika pieņemti apjomīgi Darba likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī.¹ Tie aptvēra tādus jautājumus kā darba sludinājums, nodarbināšanas aizliegumi un ierobežojumi, darba līguma forma, uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš, atstādināšana no darba, vienpusēja atkāpšanās no konkurences ierobežojuma klauzulas, disciplinārsodi, darba attiecību izbeigšana, profesionālā apmācība un kvalifikācijas celšana, darba laiks un atpūtas laiks, minimālā alga, darba samaksas organizācija un darba samaksas izmaksas laiks, vidējās izpeļņas aprēķināšana, no darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumi un citi jautājumi. Šiem grozījumiem jau šī gada jūnijā sekoja jauni – saistībā ar Darbinieku norīkošanas īstenošanas direktīvas² tiesību normu pārņemšanu.³

Šobrīd sociālie partneri jau atkal diskutē par jauniem grozījumiem Darba likumā.

Daļēji jaunu grozījumu nepieciešamība ir saistīta ar to, ka 2014. gada beigās pieņemtie bija nacionālā līmeņa sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) – kompromiss, kas paredzēja nevirzīt nesaskaņotus grozījumus. Šo kompromisu atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kā rezultātā pieņemtie grozījumi attēlo sociālo partneru ilgi diskutēto un panākto kompromisa vienošanos. Taču ārpus pieņemtajiem grozījumiem palika divi LDDK priekšlikumi, par kuriem vienošanās netika panākta – priekšlikums samazināt piemaksas par virsstundu darbu apmēru, kā arī grozījumi Darba likuma 110. pantā.

Pēc grozījumu spēkā stāšanās Labklājības ministrija izveidoja darba grupu, kuras sastāvā ir LBAS, LDDK un Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvji. Darba grupas ietvaros puses tika aicinātas iesniegt savus priekšlikumus grozījumiem Darba likumā.

Raksta mērķis ir sniegt pārskatu par atsevišķiem Darba likuma grozījumu jautājumiem, kuri ir un būs diskusiju darba kārtībā un kuru izskatīšana raisīs spraigas sociālo partneru debates, kā arī piedāvāt autoru redzējumu par šo jautājumu risinājumu.

Arodbiedrības piekrišana darbinieka – arodbiedrības biedra atlaišanai

"Karstākais" jautājums ir Darba likuma 110. pantā paredzētā darbinieka – arodbiedrības biedra atlaišanas saskaņošana ar arodbiedrību. Šis jautājums ir īpaši svarīgs, kā arī sensitīvs tieši arodbiedrību pusei. Tas skar nostiprināto garantiju samazināšanu – arodbiedrību veto tiesības darba līguma uzteikuma gadījumā.

Darba likuma 110. panta pirmā daļa paredz aizliegumu darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot uzteikumu pārbaudes laikā un uzteikumu gadījumos, kas saistīti ar darbinieka atrašanos darbā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, darbinieka, kurš agrāk veica darbu, atjaunošanu darbā un darba devēja likvidāciju.