Tiesību piemērotājiem var būt neskaidrība par to, vai juridiski ir pieļaujama situācija, kad vienās un tajās pašās darba tiesiskajās attiecībās ir divi darba līguma uzteikumi. Piemēram, vai darba devējam pēc pirmā darba līguma uzteikuma izsniegšanas darbiniekam laikā, kamēr uzteikuma termiņā darba tiesiskās attiecības vēl nav izbeigušās, ir tiesības izsniegt citu uzteikumu uz atšķirīga pamata no pirmā uzteikuma. Kā šādu situāciju juridiski pareizi kvalificēt? Vai tas būs pirmā uzteikuma atsaukums?
Praksē, lai arī reti, tomēr ir iespējamas situācijas, kad rodas nepieciešamība pēc diviem patstāvīgiem darba līguma uzteikumiem. Senāts šogad šādu gadījumu ir risinājis spriedumā lietā Nr. SKC‑53/2026,1 kura argumenti un atziņas izmantoti šajā rakstā.
Šī raksta mērķis ir vienotas tiesību normu piemērošanas un vienveidīgas tiesu prakses veicināšanas nolūkā sniegt skaidrojumu ar praktiskiem piemēriem: 1) par diviem patstāvīgiem darba līguma uzteikumiem un 2) par darba devēja uzteikuma atsaukšanu.
[1] Par diviem patstāvīgiem uzteikumiem
[1.1] Senāts vairākkārt norādījis uz tiesību doktrīnā atzīto, ka darba līguma uzteikums ir darbinieka vai darba devēja izdarīts gribas izteikums (vienpusējs tiesisks darījums), ar ko tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības, respektīvi, šim gribas izteikumam ir tiesisko seku nodibinošs jeb konstitutīvs spēks.2
Vienlaikus jāņem vērā, ka ne vienmēr ar uzteikumu darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas nekavējoties. Lai arī uzteikums kā darbinieka vai darba devēja vienpusējs gribas izteikums stājas spēkā uzreiz pēc tā izteikšanas otrai pusei, tas nenozīmē, ka ar tā spēkā stāšanos vienmēr izbeidzas darba tiesiskās attiecības. Proti, atkarībā no uzteikumā ietvertā pamatojuma darba tiesiskās attiecības izbeidzas vai nu uzreiz, vai arī tās turpinās Darba likuma 100. panta pirmajā daļā un 103. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā noteikto laika posmu.3
Tā, piemēram, Darba likuma 103. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts viena mēneša uzteikuma termiņš (ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks uzteikuma termiņš) attiecībā uz darba devēja uzteikumu sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (skat. Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu). Savukārt Darba likuma 103. panta pirmās daļas 2.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
67311161
darbdienās: 8.30–17.00
pirmssvētku dienās: 8.30–15.00
|
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
