Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk –EST) loma mūsdienu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību izpratnes un piemērošanas jomā ir nepārvērtējama. Tās spriedumu analīze kļuvusi par neatņemamu ES dalībvalstu tiesu darba ikdienu. Tāpēc ir loģiski, ka pastāvīga būšana daudzu ne tikai juridisku, bet arī tiesībpolitisku izšķiršanos epicentrā prasa daudz komunikācijas, skaidrojumu un sadarbības no pašas EST un tās tiesnešiem. Tradicionāli EST prezidents ir galvenā runas persona dažādos Eiropas un pasaules līmeņa diskusiju forumos, kuros tiek skatīta ES un tās tiesību loma. Pēc Satversmes tiesas ielūguma EST prezidents Koens Lenaerts šogad viesojās arī Latvijā, lai piedalītos starptautiskā konferencē "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī", kas bija veltīta Satversmes tiesas 20. gadadienai. Konferences ietvaros K. Lenaerts sniedza arī interviju žurnālam "Jurista Vārds".
Iesākumā vēlētos uzdot jums visai vienkāršu un reizē sarežģītu jautājumu par EST lomu: vai EST piemēro tiesības vai tās rada? Un kur EST rod vispārējo tiesību principu pamatavotus?
EST gan veido, gan piemēro tiesības. Tas varbūt var izklausīties ļoti formāli, bet mums būtu jāatsaucas uz Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 19. pantu, kurā teikts, ka EST ir tiesības interpretēt ES tiesību aktus, tostarp līgumus, un vērtēt to piemērošanu. Ne daudzi ir ievērojuši šo precīzo panta formulējumu. Šāds panta formulējums ir jau pastāvējis kopš Romas līguma (numerācija, redakcija mazliet mainījusies), bet jēdziens "tiesības" (the law) ir ticis saglabāts.
Es to uzsveru pavisam vienkārša iemesla dēļ: LES autori apzinājās, ka Eiropas Kopiena un vēlāk ES nevarēs ilgtermiņā funkcionēt kā pastāvīga juridiskā iekārta, proti, ES nav iespējama vispārējo tiesību principu attīstība, interpretācija un juridiskā konstrukcija tādā veidā, kā tas notiek dalībvalstīs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
