Satversme ir izturējusi smagus vēstures pārbaudījumus: ar 1934. gada 15. maija valsts apvērsumu tika apturēta tās darbība un sākotnēji solītās Satversmes reformas vietā Latvija piedzīvoja demokrātiskas iekārtas aizstāšanu ar autoritāru vadonismu; 1940. gadā PSRS okupēja Latviju, sekoja nacistiskās Vācijas un 1945. gadā – otrreizēja PSRS okupācija. Neskatoties uz šiem notikumiem, Satversme nezaudēja savu nozīmi, bet – gluži otrādi – kļuva par Latvijas valsts patriotu cerību un centienu simbolisku iemiesojumu: par valsts de iure turpināšanos okupācijas apstākļos un Satversmes spēkā esamību, neskatoties uz valstiskuma de facto pārtraukšanu, bija pārliecināti gan nacionālās pretestības kustības dalībnieki Latvijā (skat. Centrālās padomes 1944. gada dokumentus, nacionālo partizānu uzsaukumus u.c. vēstures liecības), gan Latvijas juristi un politiķi trimdā (skat. Latvijas Senāta senatoru 1948. gada atzinumu, Latvijas sūtņu ASV un Lielbritānijā pozīciju u.c.). Šāda nostāja saskanēja arī ar vadošo brīvās pasaules valstu pozīciju, 50 gadu garumā neatzīstot Latvijas prettiesisko okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā, kā arī kļuva par pamatu valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnai, saskaņā ar kuru 1990. gadā tika atjaunota Latvijas neatkarība: 4. maija Neatkarības deklarācijā uzsvērts fakts, ka Satversme "de jure ir spēkā līdz šim brīdim", kā arī ar šo deklarāciju tika atjaunota Satversmes 1.-3. un 6. panta darbība. Savukārt 5. Saeima, sanākot uz savu pirmo sēdi 1993. gada 6. jūlijā, paziņoja, ka Satversme atkal ir "stājusies spēkā pilnā apjomā".

Atmetot sākotnējo valsts neatkarības atjaunotāju ideju par Satversmes jaunas redakcijas izstrādi vai pat pilnīgi jaunas konstitūcijas pieņemšanu, turpmāk tika veikti secīgi grozījumi 1922. gadā pieņemtajā Satversmē. Līdz šim brīdim Satversme grozīta kopumā 14 reizes (no tām vienu reizi neatkarības pirmajā posmā – 1933. gadā). Nozīmīgi pēcokupācijas laika jaunievedumi Satversmē ir 1996. gada grozījumi 85. pantā, ar kuriem tika izveidota Satversmes tiesa, 1998. gadā ieviestā VIII nodaļa "Cilvēka pamattiesības", kā arī 2014. gadā pieņemtais grozījums, ar kuru sākotnēji ļoti lakoniskais Satversmes ievadteikums tika aizstāts ar plašu preambulu, tajā expressis verbis atklājot Latvijas valsts dibināšanas motīvus, mērķus un pamatvērtības.

Saskaņā ar Satversmi Latvija ir latviešu nācijas negrozāmās valstsgribas īstenošanas rezultātā radusies neatkarīga, demokrātiska, tiesiska un nacionāla valsts, kas darbojas parlamentāras republikas formā, balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, tiecas uz labklājību un sociālu atbildību utt.

Tomēr valsts funkcionēšana ir process, nevis sastindzis fakts, tāpat arī Satversme ir dzīva un atrodas nepārtrauktā attīstībā, pielāgojoties pārmaiņām valstī un sabiedrībā. Tādēļ, sagaidot Satversmes 95 gadu jubileju, "Jurista Vārda" redakcija nolēma sarīkot diskusiju par to, cik labi funkcionē Satversme un kādi ir nepilnību cēloņi, cik tāls ceļš ejams līdz Satversmē definētās ideālās Latvijas situācijai un vai Latvijas tauta joprojām tic Satversmē definētajām pamatvērtībām.

Lai saruna nepaliktu ierastajos juristu skatpunkta rāmjos, uz tikšanos šoreiz tika aicināti ne vien autoritatīvi Satversmi pārzinoši tiesībnieki, bet arī citi Latvijas sabiedrības pārstāvji, kuriem arī ir svarīga Satversmē definētā valsts. Sarunas dalībnieki bija:

• Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Dr. habil. iur. Dr. sc. polit. Tālavs Jundzis (1990. gada Augstākās padomes deputāts, viens no 4. maija Neatkarības deklarācijas autoriem, pirmais Latvijas aizsardzības ministrs pēc neatkarības atjaunošanas);

• Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš (iepriekš – ilggadējs Saeimas Juridiskā biroja vadītājs);

• uzņēmējs – AS "Elko Group" īpašnieks un prezidents, kā arī Dikļu pils īpašnieks un atjaunotājs Egons Mednis (1993. gadā dibinātais IT produktu vairumtirdzniecības uzņēmums "Elko Group" darbojas Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs, grupas kopējais apgrozījums 2015. gadā pārsniedza 1,13 miljardus eiro);

• LU Juridiskās fakultātes docents, Valsts prezidenta padomnieks un daudzu Satversmei un konstitucionālajām tiesībām veltītu publikāciju autors Dr. iur. Jānis Pleps;

• uzņēmējs – SIA "Latvijas tekstils" īpašnieks Oskars Polmanis ("Latvijas tekstils" cita starpā ir viens no populārākajiem Latvijas karogu un Latvijas karoga lenšu ražotājiem);

• Satversmes tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Dr. iur. Ineta Ziemele – iepriekš bijusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas locekle, ir ilggadēja Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmatas (Baltic Yearbook of International Law) redaktore, arī viena no juristiem, kas zinātniski pamatoja Latvijas Republikas un tās pilsonības turpinātības konceptu (doktora darbs Kembridžas Universitātē un monogrāfija par šo tēmu);

• Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš – piedalījies JRT 2016.