Valsts probācijas dienesta konferences "Četras rehabilitācijas: virzoties uz starpdisciplināra darba modeli"1 (turpmāk – Konference) rīkotāji ir līdzdarbojušies Latvijas krimināljustīcijas reformā. Prieks, ka turpinās sekmīgā sadarbība ar kolēģiem no citām valstīm, it īpaši Apvienotās Karalistes, Igaunijas un Norvēģijas, kuri vēsturiski sekmējuši šīs reformas panākumus. Konferences ietvaros tika pievērsta uzmanība diviem aktuāliem projektiem – elektroniskās uzraudzības ieviešanai un atkarību mazināšanas programmai notiesātajiem.
Soda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā
Elektroniskās uzraudzības ieviešana tika ierosināta 1994. gadā kā daļa no Zviedrijā noskatītās probācijas dienesta kontroles pār nosacīti notiesātajiem un nosacīti atbrīvotajiem, bet elektroniskā uzraudzība Latvijas Sodu izpildes kodeksā (turpmāk – LSIK) tika paredzēta tikai 2014. gadā.2
Atkarību mazināšanas programma tika ierosināta 1998. gadā, izmantojot arī Ziemeļvalstu pieredzi. Nozīmīgi grozījumi LSIK saistībā ar šo programmu tika veikti 2016. gadā.3
Tātad minēto krimināljustīcijas nozares izmaiņu realizācijai bija vajadzīgs ilgs laiks. Tomēr šo nozari ir jāturpina pilnveidot, tāpēc autors pievērsīsies ar iepriekš minētajiem diviem Konferences jautājumiem saistītajai progresīvās brīvības atņemšanas soda izpildes (turpmāk – soda progresīvās izpildes) pilnveidošanai, kura arī ir sen ierosināta.
Valsts probācijas dienesta izveidošanai izšķirošas bija 1999. gada beigas, kad Eiropas Komisijas projektā Latvijas tiesību aktu saskaņošanai ar Eiropas Kopienu tiesībām publicitātes pasākumos par Kriminālsodu izpildes likumprojekta apspriešanu izdevās aktualizēt arī jaunu kriminālprocesa tiesību normu ieviešanas nepieciešamību, probācijas dienesta praktisku izveidošanu un izvērtēšanas ziņojumu soda noteikšanai kā vienu no tā uzdevumiem.
Savukārt ārvalstu eksperti4 turpat iebilda pret Kriminālsodu izpildes likumprojektā paredzēto notiesāto klasifikāciju Latvijas soda progresīvās izpildes sistēmas ietvaros. Iepriekš minēto iebildumu rezultātā Saeimā netika virzīts tālāk toreiz sagatavotais Kriminālsodu izpildes likumprojekts, ar ko bija paredzēts aizstāt tagadējo LSIK.
| Jāmaina brīvības atņemšanas sodu progresīvā izpilde, lai notiesātā tiesību apjoms būtu mazāk atkarīgs no sprieduma krimināllietā noteiktā soda termiņa un noziedzīgā nodarījuma rakstura. |
Soda progresīvās izpildes sistēmai būtiskās problēmas tagad autoram šķiet aktuālas saistībā ar diviem Konferences pamatjautājumiem. Un proti, veicot grozījumus likumā atkarību mazināšanas programmai, ir ieviestas arī izmaiņas notiesāto izvietošanā, bet vienlaikus ar elektroniskās uzraudzības ieviešanu negaidīti tika paredzētas ar soda progresīvās izpildes sistēmu saistītas izmaiņas.
1. Galvenais par soda progresīvo izpildi
Vispirms mēģināšu īsi atkārtot galveno par soda progresīvo izpildi. Latvijā tā ieviesta ar 1994. gada 30. decembra likumu "Par grozījumiem Latvijas Labošanas darbu kodeksā"5 un pamatojas uz notiesāto diferenciāciju katra brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma ietvaros, kā arī pārvietošanu no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu un notiesātā uzvedību. Tās mērķis ir panākt soda izpildes režīma atbilstību notiesātā uzvedībai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā arī viņa optimālu iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.6
LSIK paredzēta katra notiesātā pakāpeniska virzība soda izciešanas režīma ietvaros (no stingrāka režīma uz vieglāku) atbilstoši izciestajam soda termiņam, notiesātā uzvedībai ieslodzījuma vietā un resocializācijas pakāpei; vai arī virzība no vieglāka režīma uz stingrāku atbilstoši notiesātā uzvedībai ieslodzījuma vietā un resocializācijas pakāpei. Lēmumus par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu pieņem izvērtēšanas komisija.7
Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš noteikta daļa no piespriestā soda. Pēc tam viņus ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz augstāku režīma pakāpi un tā tālāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
