Komunikācija ir termins, kuru ir grūti vai pat neiespējami ielikt juridiskos rāmjos, lai gan normatīvajos aktos Latvijā un citās valstīs ir centieni informācijas plūsmu regulēt. Salīdzinot normatīvos aktus Latvijā, citās Eiropas valstīs un ASV, nākas secināt, ka komunikācijas regulējums galvenokārt iedalās četros normatīvajos blokos, proti: aizliegumi, tiesības, pienākumi un embargo. Šajā rakstā piedāvāju tiesību zinātņu speciālistiem ieklausīties komunikācijas eksperta viedoklī saistībā ar riska un krīzes komunikācijā nepieciešamo tiesisko regulējumu. Nepretendēju sniegt atbildi, kā tas būtu izdarāms, bet pievēršu uzmanību tam, kas būtu maināms. Temats ir starpdisciplinārs, tādēļ šīs jomas uzlabošanā vajadzīga minēto nozaru sadarbība.

Vispārīgi par krīzes vidi un domino efektu

Ja komunikācijai ir labvēlīgi apstākļi, tā problēmas nesagādā. Bīstamāka ir komunikācija riska un krīzes situācijās. Īpaši, ja tajās iesaistīti lielāki vai mazāki privāti uzņēmumi. Komunikācijā starp valsts un pašvaldību iestādēm normatīvie akti ir sakārtotāki. Valstī pašreiz ir spēkā vairāki normatīvie akti, kuri mēģina regulēt krīzes komunikāciju publiskajā pārvaldē: piemēram, Nacionālās drošības likums, Krīzes vadības padomes nolikums, Noteikumi par pasta, radio, televīzijas un citu plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojums Nr. 147 "Par Krīžu komunikācijas pasākumu plānu 2011.–2013. gadam", kuram nav reāla rezultāta. Uzņēmumiem ir lielāka brīvība, bet tas ir bīstami, jo krīzes situācijās ļoti svarīgs ir teorijā tā sauktais domino efekts, proti, krīze vienā uzņēmumā var radīt problēmas arī saistītajiem uzņēmumiem, sadarbības partneriem vai klientiem. Šajā aspektā Latvijā ir minami vairāki piemēri, proti, lielveikala "Maxima" ēkas sagrūšana Rīgā, kuras rezultātā tiesvedības process vēl turpinās un traģēdijas dēļ tika mainīti vairāki normatīvie akti ne tikai būvniecībā, bet arī citās nozarēs, kuri ietekmē gan publiskā, gan privātā sektora institūcijas. Piemēram, profesionālās izglītības iestādes (arī privātās) vairs nevar darboties ēkās, kurām nav izglītības iestādes būvniecības koda. Ja tāda nav, iestādēm ir liegts piedalīties iepirkumu projektos valsts sektorā. Ņemot vērā Zolitūdes traģēdijā gūto mācību un nepilnības iepriekšējā regulējumā, izmaiņas iestrādātas jaunajā Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, kurš aizstāj iepriekšējo Civilās aizsardzības likumu.

Joprojām turpinās strīds starp koncertzāles "Rīga" vadību un Latvijas Zinātņu akadēmiju, kurā apelācijas tiesa lēma par labu akadēmijai. Aktuāls ir arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) likvidācijas projekts, kurā iesaistītas Izglītības un zinātnes ministrija, pašvaldības, pārējās augstskolas, Latvijas Zinātņu akadēmija, uzņēmēji un studenti. Būtu nepieciešami stingrāki pienākumi un aizliegumi, kas aizsargātu iesaistīto uzņēmumu un institūciju tiesības, īpaši komunikācijā, jo, piemēram, RPIVA lēmumu par likvidāciju uzzināja no medijiem.

Dziļāk analizējot domino efektu, jāsaka, ka to raksturojošie elementi ir ātrums, laika distance un ietekmējošais spēks.