Iepazīstoties ar VK atzinumu, jāatzīst, ka VP veltītā kritika ir pamatota. Pāris piemēri no atzinuma:
Pirmkārt, un tas nav nekāds jaunums, konstatēts, ka izmeklētājiem ir nepietiekama izglītība. Tikai ~50% izmeklētāju ir juridiskā izglītība, turklāt daļai no tiem izglītība iegūta Valsts policijas koledžā, kuras izglītības kvalitāte atzinumā tiek pamatoti apšaubīta.
Otrkārt, neatbilstoša kadru politika VP, kā rezultātā Rīgā strādājošajiem izmeklētājiem ir nesamērīga slodze salīdzinot ar reģioniem (piemēram, Rīgas Kurzemes iecirknī vienam izmeklētājam vidēji lietvedībā ir 573 kriminālprocesi + 112 jauni katru gadu, bet Preiļu iecirknī - 45 kriminālprocesi +18 jauni katru gadu).
Treškārt, VP vadības "aklā dzīšanās" pēc labākiem statistikas rādītājiem, kā rezultātā prioritāti tiek izmeklētas zādzības no lielveikaliem, kā arī apzināti netiek izmantoti KPL iekļautie rīki kriminālprocesa pabeigšanai policijā (atteikums, jo nav tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu, izlīgums, kriminālprocesos, kur obligāti nepieciešams personas pieteikums, kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības).

Tāpat jāatzīst, ka konstatētas arī 2 problēmas prokuratūras darbā:
Pirmkārt, nepienācīga uzraudzība, kas visticamāk saistīta ar analoģisku problēmu kā policijā - arī prokuratūrā slodze Rīgā ir nesamērīgi lielāka kā reģionos.
Otrkārt, prokuroru "iesīkstējušie" uzskati vairākos jautājumos un nevēlēšanās mainīties līdzi laikam, ko apliecina pētījumā konstatētais, ka tikai tika 1/3 prokuroru izmanto Valsts policijas izstrādātās vadlīnijas (kuras cita starpā izstrādātas sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru) mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanā, kā rezultātā izmeklētājiem tiek pieprasīts veikt nesamērīgi daudz un liekas darbības izmeklējot tādus salīdzinoši vienkāršus noziedzīgus nodarījumus, kā, piemēram, zādzības no tirdzniecības vietām, ka kopumā veido ~33% no visiem reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Tajā pašā laikā pētījums norāda arī uz pozitīvām tendencēm. No šī gada VP noteikusi ierobežojumu, ka turpmāk jaunos izmeklētājus pieņems darbā tikai ar juridisko izglītību, kā arī šobrīd Saeimā 2.lasījumā tiek izskatīti KPL grozījumi, kam vajadzētu atvieglot un vienkāršot izmeklēšanu.

Attiecībā uz prokuratūru - lēnām, bet pamazām prokuratūrā mainās kadru sastāvs, tai skaitā ienāk gados jauni prokurori ar jaunu un progresīvu domāšanu, kuri savu pieredzes trūkumu kompensē ar milzīgu entuziasmu.

Līdz ar to manā ieskatā, šis VK pētījums ir ļoti labs, jo lieliski izgaismo aktuālās problēmas VP attiecībā uz izmeklēšanu.
Galvenais, lai atbildīgās personas to ņem vērā un veic atbilstošas darbības.