1. Civillikuma 1907. pantā ir noteikts, ka noilgumam nav pakļautas tikai zemesgrāmatās ierakstītas saistību tiesības. Savukārt hipotēka nav saistību tiesība. Tā ir lietu tiesība uz ķīlā nodoto lietu, no kuras kreditors var apmierināt savu saistībtiesisko prasījumu (Civillikuma 1278. pants). Tas, ka ķīlas tiesība nodrošina saistību tiesību, nepadara pašu ķīlas tiesību par saistību tiesību Civillikuma 1907. panta izpratnē.
Tēzei par hipotēkas nenoilgšanu ir nozīme tikai, ciktāl pastāv ar to nodrošinātais saistībtiesiskais prasījums. Tas nozīmē, ka hipotēka kā blakus tiesība nenoilgst patstāvīgi, respektīvi, atrauti no tās pamatā esošā saistībtiesiskā prasījuma. Bet hipotēkas kā blakus tiesības nodibināšana neizņem pašu saistībtiesisko prasījumu no noilguma iedarbības.
2. Kreditora atgādinājumam, lai tas būtu ielasāms Civillikuma 1905. pantā, ir jābūt paziņotam individuāli un personiski parādniekam, un tajā jābūt nepārprotami paustai kreditora gribai prasīt konkrētas saistības izpildi.
Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents Aigars Strupišs, tiesnese Ināra Garda, tiesnesis Valerijans Jonikāns, rakstveida procesā izskatīja civillietu sakarā ar AS DNB banka kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015. gada 5. maija spriedumu AS DNB banka prasībā pret [pers. C] un [pers. D] par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] AS DNB banka (pirms nosaukuma maiņas AS "DnB NORD Banka") 2014. gada 14. jūlijā cēlusi prasību tiesā pret [pers. C] un [pers. D] par parāda piedziņu, kurā lūgusi:
– piedzīt no [pers. C] prasītājas labā parādu 30 199,08 EUR, kas ir neatmaksātā kredīta summa 29 744,39 EUR, nesamaksātie procenti par kredīta summas izmantošanu par laiku no 2010. gada 28. jūnija līdz 2010. gada 5. novembrim 301,41 EUR un līgumsods 153,28 EUR par laiku no 2009. gada 25. augusta līdz 2010. gada 4. novembrim;
– atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz pilnīgai sprieduma izpildei saņemt 6 % gadā no neatmaksātas kredīta summas un tiesības gūt apmierinājumu no ieķīlātā nekustamā īpašuma – dzīvokļa īpašuma Nr.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
