Attīstoties finanšu tehnoloģijām, strauji paplašinās tirgū pieejamais jaunu finanšu pakalpojumu klāsts, sākot no modernām norēķinu sistēmām un ierīcēm līdz pat alternatīvajām ieguldījumu iespējām. Viens no jaunajiem finanšu tirgus spēlētājiem ir platformas, kuras piedāvā alternatīvas iespējas kapitāla piesaistei un brīvo līdzekļu izvietošanai, formāli neiekļaujoties tradicionālajā finanšu sektorā, tomēr palielinot konkurenci finanšu tirgū un stimulējot tā izaugsmi. Pēdējos gados tieši šis finanšu tirgus segments paplašinās ļoti strauji, kas izraisa pamatotus jautājumus par likumdošanas bāzes sakārtotību platformu darbības jurisdikcijā un investoru interešu aizsardzību.

Neapšaubāmi, jauno finanšu tirgus segmentu attīstību veicina rekordzemās depozītu likmes – kā Latvijas, tā arī pārējo Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu kredītiestādēs, kas izraisa potenciālajiem investoriem paaugstinātu interesi aktīvi meklēt un pētīt alternatīvas ieguldījumu iespējas. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2017. gada 3. ceturksnī uzņēmumu termiņnoguldījumiem eiro valūtā tika piemērota vidējā svērtā likme 0,04 % gadā, savukārt privātpersonu termiņnoguldījumiem – 0,44 % gadā. Turklāt pēc 2008.–2009. gada finanšu krīzes banku kredītpolitika, neskatoties uz akumulētajiem resursiem, joprojām ir piesardzīga: 2014. gadā Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis saruka par 12,2 %, bet 2015. un 2016. gadā tas palielinājās minimāli – attiecīgi par 0,1 % un 3,1 %. Tādējādi arī potenciālo aizņēmēju vidū ir stimuls meklēt papildu finanšu līdzekļu piesaistes iespējas ārpus bankām, jo banku kredītu izsniegšana ir ļoti ierobežota, kā arī saistīta ar ilgu izskatīšanas procesu un paaugstinātām prasībām pret aizņēmēju un nodrošinājumu.

Finanšu tirgū esošais pieprasījums pēc aizņēmuma kapitāla, kā arī pēc izdevīgām brīvo līdzekļu izvietošanas iespējām ir noteicošs kolektīvās finansēšanas platformu (turpmāk – platformas) attīstībai, kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā.

Kas ir finanšu platformas

Kopumā pēc to darbības modeļa visas platformas ir iedalāmas divās kategorijās:

1) Peer-to-peer jeb P2P platformas – savstarpējo aizdevumu platformas – galvenokārt piedāvā jau izsniegto kredītu cesijas, t.i., iespējas iegādāties prasījuma tiesības vai kādu to daļu esošo parāda prasījumu ietvaros. Šādu platformu sadarbības partneri ir nebanku kredītkompānijas, kurām ir aktuālas iespējas operatīvi piesaistīt resursus jaunu kredītu izsniegšanai, refinansējot esošo kredītportfeli. Cedējot prasījuma tiesības, sākotnējais kreditors jeb kredīta iniciators turpina administrēt aizdevumu, tai skaitā saņemt procentu un pamatsummas maksājumus un pārskaitīt līdzekļus platformai, kura, izmantojot savu uzskaites sistēmu, saņemtos maksājumus tālāk sadala starp investoriem atbilstoši prasījuma tiesību daļai, ko tie ir iegādājušies, un investīcijas termiņiem.