2018. gada 1. jūlijā stājušies spēkā kārtējie apjomīgie grozījumi Maksātnespējas likumā, ko Saeima pieņēmusi 2018. gada 31. maijā.1 Maksātnespējas likumā, kurš ir spēkā kopš 2010. gada 1. novembra, tie jau ir devītie grozījumi, turklāt attiecībā uz šo likumu spēkā stājušies arī trīs Satversmes tiesas spriedumi par likuma normu atbilstību Satversmei.
Šī raksta mērķis, no autora skatpunkta papildinot jau iepriekšējā "Jurista Vārdā" Tieslietu ministrijas sniegto skaidrojumu,2 ir vērst uzmanību uz tiem Maksātnespējas likuma un saistītajiem Civilprocesa likuma grozījumiem, kas būtiski maina līdzšinējo maksātnespējas procesa regulējumu.
Likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā)3 Tieslietu ministrija norāda uz vismaz četrpadsmit dažādām problēmām un jautājumiem, kas būtu risināmi ar šiem likuma grozījumiem.
Daļu no tiem, piemēram, "ģimenes maksātnespējas procesa" depozīta palielināšanu par vienu minimālo mēnešalgu, likumdevējs nav akceptējis, par ko jāizsaka zināma nožēla. Proti, līdz ar to turpinās situācija, kurā maksātnespējas procesa administratoram par vienu minimālo atlīdzību (depozītu) ir jāadministrē gan vienas fiziskās personas, gan vairāku fizisko personu kopīgs maksātnespējas process.4 Tieslietu ministrija likumprojekta anotācijā pamatoti norāda, ka šāds regulējums nenodrošina visu maksātnespējas procesā iesaistīto personu interešu samērīgu ievērošanu, jo būtībā norit tik fizisko personu maksātnespējas procesi, cik tajā esošās personas. Tomēr depozīta apmēru likumdevējs nolēmis nemainīt, saglabājot netaisnīgo regulējumu. Jāizsaka cerība, ka noraidītais priekšlikums tiks uzturēts arī nākamajos Maksātnespējas likuma grozījumos, un tādi noteikti tiks gatavoti, jo 2018. gada 19. jūlijā pēc neilga pārtraukuma notika kārtējā Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupas sanāksme.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
