Tieši šodien uz pirmo sēdi sanāk Latvijas Republikas 13. Saeima. Tikai mazliet vairāk par trešo daļu deputātu tajā būs no parlamenta iepriekšējā sasaukuma, turklāt līdzšinējās koalīcijas partijas vēlēšanās sāpīgi piekāpās trim jauniem politiskiem spēkiem. Tātad pilnīgi noteikti turpmākajos četros gados varam gaidīt daudz jauna likumdevēja un valdības (kad to izdosies sastādīt) darbā, tai skaitā tieslietu nozarē.

12. Saeima sava darba pēdējos mēnešos paātrinātā tempā (no stenogrammas citējot Ringoldu Balodi – "paranormālā atmosfērā") pieņēma daudzus, arī iepriekš ilgi vilcinātus lēmumus, starp tiem skaļākais, protams, ir Satversmes 36. panta grozījums, kas nosaka, ka jau tuvākās Valsts prezidenta vēlēšanas notiks, atklāti balsojot. Mazāk populāri, bet ar lielu iespaidu uz tieslietu nozari ir grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas vismaz šķietami mazina izpildvaras ietekmi uz tiesu sistēmu un cita starpā paredz atjaunot arī Senāta vēsturisko nosaukumu. Vēl neapjausts (jo stāsies spēkā tikai ar aiznākamo gadu) ir arī tikko pieņemtais Administratīvās atbildības likums utt.

Kaut gan visticamāk, par divām trešdaļām atjaunotais parlaments visās nozarēs vēlēsies iet jaunu ceļu, šajā žurnālā publicējam divu aizejošo amatpersonu – Dzintara Rasnača un Gaida Bērziņa – viedokļus par tieslietu nozarē nesen paveikto un, viņuprāt, turpmāk veicamajiem darbiem tieslietu jomā.

Lai varētu kaut nedaudz prognozēt, kādā virzienā vērsīsies politika, šajā "Jurista Vārdā" apkopojām partiju programmu atziņas par tieslietu politiku. Neskatoties uz to, ka priekšvēlēšanu debatēs un arī tagad valdības veidošanas procesā tiesiskums šķiet viena no galvenajām prioritātēm, partiju programmās, kas pieejamas Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, par šo tematu tomēr atrodamas vien stipri lakoniskas atziņas ("efektīva tiesu sistēma" u.tml.), kas neļauj spriest par šo mērķu sasniegšanai iecerētajiem mehānismiem.

Jāņem arī vērā, ka starp jaunievēlētajiem deputātiem ir skaitliski mazāk juristu nekā iepriekš, turklāt vairāki no tiem, kas ieguvuši tieslietu izglītību, vēlāk pievērsušies citām nozarēm un jurisprudencē vismaz pēdējā laikā nav praktizējuši. Tas nozīmē, ka būtiski atjaunosies arī Saeimas Juridiskās komisijas sastāvs un, iespējams, tajā darbosies arī deputāti nejuristi. Tātad arī konkrēti šajā Saeimas struktūrā, kas izvērtē likumprojektus no juridiskā viedokļa, gaidāmas būtiskas pārmaiņas.

Tomēr nedz partiju programmu abstrakcijas pakāpe, nedz sarukušais deputātu juristu skaits nenozīmē, ka 13. Saeima un nākamā valdība tieslietu jomu atstās novārtā. Visticamāk – gluži pretēji, ņemot vērā kaislības ap tiesību nozari, kas virmoja priekšvēlēšanu laikā, un sabiedrības nepiedodami zemo uzticēšanos tiesu varai. Vēlētāji gaidīs solījumu izpildi.

Arī citās Eiropas valstīs gandrīz pastāvīgi notiek lielākas vai mazākas tieslietu sistēmas reformas, parasti ar tādiem pašiem mērķiem, kas tika piesaukti 13. Saeimas priekšvēlēšanu debatēs, – paaugstināt tiesu efektivitāti un palielināt sabiedrības uzticību tiesām. Svarīgi, lai ceļi, pa kuriem turpmāk virzīsimies uz šiem mērķiem, nekādā ziņā nesašķobītu tiesu varas neatkarību, kas pēdējā desmitgadē uzmanīgi audzēta, un līdz ar to arī plašākā nozīmē neapdraudētu likuma varu, kas ir tiesiskas un demokrātiskas valsts pamats.