Saņemot ielūgumu uzrunāt Satversmes tiesas svinīgo sēdi, jutos ne tikai pagodināta, bet arī satraukta. Es apzinos šī ielūguma nozīmību un ceru, ka jūs negaidāt no manis konstitucionālo tiesību eksperta cienīgu analīzi par tiesiskuma situāciju Latvijā. Kā politiķe un sabiedriskā darbiniece savā uzrunā vēlos vairāk koncentrēties uz demokrātijas situāciju Latvijā, kas, protams, visciešākajā veidā atspoguļo arī tiesiskuma stāvokli.

Šis ir demokrātijai ļoti sarežģīts laiks, kas biedējoši iezīmējas Latvijā, Eiropā un pasaulē. Eiropas kaimiņos nostiprinās autokrātiski režīmi, ASV un tās sabiedroto attiecības pasliktinās, Eiropu apdraud lielas kara un ekonomisko bēgļu plūsmas, Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikas stagnē. Tas rada pateicīgu augsni dažādu krāsu populistiem, kuri vēlēšanās gūst panākumus, tai skaitā izmantojot faktiski nekontrolētās digitālo mediju manipulācijas iespējas. Rīkojoties demokrātijas garantēto brīvību ietvarā, šī brīvība tiek grauta. Globālā digitālā telpa, kurā darbojas feisbuki un jūtjūbi ar saviem slēptajiem algoritmiem un mākslīgo intelektu, atrodas gandrīz ārpus tiesiskā regulējuma. Vispārīgā datu aizsardzības regula¹ un Eiropas Komisijas plāns dezinformācijas novēršanai² ir tikai pirmie soļi. Digitālās vides tiesiska sakārtošana ir viena no nopietnākajām lietām demokrātijas aizsargāšanai, kas Eiropā ir jārisina tuvākajos gados.

Es lepojos, ka Latvijas Republikas Satversme ir sestā vecākā konstitūcija pasaulē. Jums, cienījamās tiesneses un godātie tiesneši, ir atbildīgs uzdevums samērot likumdevēju radītos likumus ar Satversmes burtu, garu un būtību.