"[..] problēma ir tad, kad politkorektums kļūst pārspīlēts, kad, cīnoties par labu ideju, nonākam pie tā, ka cilvēkam tiek aizbāzta mute, kad pilnīgi pamatotus viedokļus neatļaujas paust [..]." (Arņa Rītupa intervija ar Džozefu Vaileru. Rīgas Laiks, 05.2019.)

2019. gada 9. aprīļa "Jurista Vārdā" tika publicēts K. Torgāna raksts "Tiesas kļūdas un tiesnešu neatkarības robežas".¹ Varbūt tieši tāpēc, ka viņš ir LU profesors, LZA akadēmiķis, K. Torgāns no advokātiem būtībā ir pirmais, kurš, balstot savu kritiku gan uz teorētiskām nostādnēm, gan uz tiesās piedzīvoto, atļāvās kritizēt ne tikai tiesu darbu, bet arī Tiesnešu disciplinārkolēģiju.

Ilgi nebija jāgaida, un, reaģējot uz minēto, drīz vien "Jurista Vārdā" sekoja Tiesnešu ētikas komisijas atbildes viedoklis par zvērināta advokāta kritiku tiesai.² Vispār jau loģisks un iepriekš prognozējams solis, jo, neskatoties uz to, ka esam demokrātiska valsts, demokrātisko kultūru vēl turpinām mācīties. Proti, ja uzmanīgi lasa un pārlasa K. Torgāna rakstu, redzams, ka tajā uzsvars ir likts uz jautājumu par tiesnešu darba kvalitāti, tiesnešu atbildību par pieļautiem rupjiem likuma normu piemērošanas un likuma interpretācijas pārkāpumiem un – tam nesekojošo reakciju no Tiesnešu disciplinārkolēģijas puses.