Ievads
Mākslīgais intelekts ir datorzinātnes apakšnozare, kas nodarbojas ar intelektuālas uzvedības automatizāciju. Mākslīgo intelektu definē arī kā pētījumus, kā likt datoriem darīt lietas, ko pašlaik cilvēki dara labāk, vai kā skaitļošanas procesu pētījumus, kas ļauj uztvert, spriest un darboties.1
Agrīnā mākslīgā intelekta pētījumi aizsākušies 20. gs. četrdesmitajos gados. Pirmais pašlaik plaši pazīstamais mākslīgā intelekta darbs ir Vorena Makaloha (Warren McCulloch) un Voltera Pitsa (Walter Pitts) 1943. gadā izstrādātais mākslīgā neirona modelis. Terminu "mākslīgais intelekts" 1956. gadā ieviesis Džons Makārtijs (John McCarthy). Kopš 20. gs. piecdesmitajiem gadiem, piedzīvojot kāpumus un kritumus,2 ir turpinājusies mākslīgā intelekta attīstība.
20. gs. astoņdesmitajos gados mākslīgā intelekta tēma ieguva rezonansi pasaules kinoindustrijā, radot skatītājiem paliekošu iespaidu, ka cilvēku pasauli reiz savā varā varētu pārņemt saprātīgas mašīnas, taču šis priekšstats neatspoguļo visu mākslīgā intelekta spektru un ir radījis paliekošus mītus sabiedrībā, kas to aizvien satrauc.
Literatūrā3 ir aprakstīti dažādi veidi, kā iespējams klasificēt mākslīgo intelektu. Uz to var lūkoties caur mākslīgā intelekta evolūcijas prizmu, kas klasificē mākslīgo intelektu pēc tā attīstības stadijām – mākslīgais šaurais intelekts (artificial narrow intelligence), mākslīgais vispārīgais intelekts (artificial general intelligence) un mākslīgais superintelekts (artificial super intelligence).4 Ar šauro mākslīgo intelektu jāsaprot tāds mākslīgais intelekts, kas pārsniedz cilvēka spējas kādā šauri nodefinētā jomā. Savukārt mākslīgais vispārīgais intelekts un superintelekts vēl ir nākotnes tehnoloģijas, kas var tikt vai netikt radītas. Vispārīgais mākslīgais intelekts būs sasniegts tad, kad tehnoloģijas pilnībā varēs darboties ar cilvēka kognitīvo5 spēju kapacitāti, savukārt superintelekts – kad tehnoloģiju kognitīvās spējas būtiski pārspēs cilvēka kognitīvās spējas uzdevumu izpildē, analizē, lēmumu pieņemšanā un tam piemitīs sevis apzināšanās spēja.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.