Privātpersonas aizvien aktīvāk iesaistās savu personas datu aizsardzībā, ievērojot Fizisko personu datu apstrādes likumā¹ un Vispārīgajā datu aizsardzības regulā² (turpmāk – Regula) noteiktās prasības. Personas datu aizsardzība izriet no Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā³ nostiprinātajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, kas saturiski līdzīgi noteiktas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. pantā.⁴ Īpašu izaicinājumu šo tiesību aizsardzībā ievieš mūsdienu tehnoloģiskās inovācijas un mākslīgā intelekta plašās pielietošanas iespējas.

Lai personas datu aizsardzība valsts pārvaldē tiktu efektīvi īstenota, ir būtiski, ka tā savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu.⁵ Datu aizsardzība ir viens no šā principa elementiem, tāpēc tie vērtējami ciešā saistībā. Konstatējot, ka valsts pārvalde nav aizsargājusi personas datus, ir pamats atzīt, ka ir pārkāpts labas pārvaldības princips.

Publikācijas mērķis ir noskaidrot, kā praksē valsts pārvaldes iestādes īsteno labas pārvaldības principu attiecībā uz datu aizsardzību. Izpētot konkrētus prakses piemērus, autores mērķis ir identificēt, par kādiem jautājumiem personas ir lūgušas vērtēt datu aizsardzības jautājumus labas pārvaldības kontekstā. Vienlaikus publikācijas mērķis ir noteikt, kādiem datu aizsardzības aspektiem nākotnē būs nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību.

1. Labas pārvaldības principa un datu aizsardzības mijiedarbība Augstākās tiesas praksē

Lai atzītu, ka valsts pārvalde savā darbībā ir ievērojusi labas pārvaldības principu, tai jānodrošina personas datu aizsardzība. Taču nereti personai un valsts pārvaldes iestādei būtiski atšķiras viedoklis par to, vai konkrētajā situācijā valsts pārvaldes iestāde ir īstenojusi labas pārvaldības principu, aizsargājot personas datus. Viens no avotiem, kas ļauj identificēt šo jautājumu praksē ir Augstākās tiesas nolēmumi.

[1.1.] Augstākās tiesas praksē visbiežāk vērtēts labas pārvaldības princips saistībā ar personas datu aizsardzību gadījumos, kad valsts pārvaldes iestādei lūgts izsniegt informāciju, kas atklāj personas datus. Taču ir konstatējamas atšķirības attiecībā uz jautājumiem, par kuriem personas vēlas saņemt šo informāciju.

Vairākkārt ir vērtēta situācija, kad persona vēlas saņemt informāciju par valsts pārvaldes iestādes darbinieku komandējumiem, izmaksātajām prēmijām, novērtēšanas prēmijām, naudas balvām un piemaksām ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma.⁶ Šādos pieprasījumos lūgts atklāt personu vārdus, uzvārdus un ieņemamos amatus, tostarp par personu, kura konkrēto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu piešķīrusi. Papildus personas lūdz skaidrot konkrētu izmaksu pamatojumu un nodrošināt iespēju iepazīties ar šo darbinieku darba izpildes novērtēšanas dokumentāciju, kas bija pamatā prēmiju izmaksai.⁷ Vienlaikus lūgts sniegt informāciju par valsts pārvaldes iestādes darbiniekam piešķirtās piemaksas pārskatīšanas datumu, piemaksas izvērtētāju un izvērtēšanas kritērijiem.⁸ No minētā izriet, ka tiesu praksē informācijas izsniegšanas pieprasījumi bieži attiecināti uz valsts pārvaldes ie­stādē strādājošo atalgojumu, to veidojošo elementu un noteikšanas kritēriju atklāšanu.