Ievads

Fitnesam kā veselības sportam ir būtiska nozīme veselības uzlabošanā, nostiprināšanā un dažādu slimību profilaksē, kā arī emocionālās pašsajūtas uzlabošanā.¹ Pēdējo gadu laikā arvien vairāk cilvēku apmeklē sporta zāles un to piedāvātās fitnesa nodarbības.² Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt aptaukošanās risku un samazināt to slimību skaitu, kas izceļas no neaktīva dzīvesveida, tomēr fitnesa nozarei ir arī savas ēnas puses, kas saistītas ar nevēlamām traumām, kas var rasties pārlieku intensīvas treniņu slodzes rezultātā vai nepareizi pildot izveidoto treniņu programmu. Dažas vingrojumu programmas, ko piedāvā fitnesa klubi var pat palielināt traumu gūšanas risku.³ Traumu gūšanas riska pamatā ir dažādi iemesli, bet liela daļa no tiem ir saistīti ar fitnesa treneru neatbilstošu kompetenci,⁴ un šis ir pamats tam, lai aktualizētu problēmjautājumus par fitnesa pakalpojumu drošumu un fitnesa treneru civiltiesisko atbildību par kaitējumu klienta veselībai.

Lai trenerim iestātos civiltiesiskā atbildība par traumām, ko klients guvis fitnesa pakalpojuma saņemšanas laikā, prasītājam ir jāpierāda, ka treneris veicis neattaisnojamu darbību, kā arī, protams, kaitējuma esamība un cēloniskais sakars starp kaitējumu un neattaisnojamo darbību.⁵ Autores ieskatā, praksē vissarežģītāk ir konstatēt un noteikt, vai fitnesa trenera darbības, sniedzot pakalpojumu, bijušas neattaisnojamas. Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka neattaisnojamas darbības konstatēšanai nevajadzētu sagādāt problēmas, tomēr praksē fitnesa nozarē bieži to ir grūti noteikt, jo fitnesa nozare ir ļoti daudzveidīga – tā aptvert ne vien dažādus sporta veidus, bet pat dažādas vingrojumu sistēmas vai metodes viena sporta veida ietvaros. Viena un tā pati trenera darbība dažādās situācijās var tikt vērtēta atšķirīgi.

Līdz šim Latvijā juridiskajās publikācijās sporta nozare ir maz aplūkota, un nedaudzās publikācijas pārsvarā aplūko jautājumus, kas saistīti ar profesionālo sportu, taču ne fitnesa nozari, kurā atšķirībā no profesionālā sporta klients (sportotājs) ir patērētājs. Ņemot vērā ārvalstu pieredzi, kas rāda, ka klientu sūdzības par fitnesa nodarbībās gūtajām traumām ir ierasta prakse,⁶ jāsecina, ka jautājumi, kas saistīti ar treneru civiltiesisko atbildību ir aktuāli un nākotnē kļūs tikai aktuālāki. Raksta mērķis ir veicināt polemiku gan fitnesa nozares speciālistu, gan juridiskās nozares speciālistu starpā par problemātiku, kas saistīta ar fitnesa pakalpojumu drošumu un fitnesa treneru profesionālās darbības atbilstību sagaidāmajam profesionālajam standartam. Šāda polemika ir nepieciešama, lai fitnesa pakalpojumu sniedzējiem dotu iespēju savā darbībā izveidot riska pārvaldības pamatprincipus,⁷ tādējādi veicinot drošu fitnesa pakalpojumu sniegšanu klientiem.

Šī raksta ietvaros tiks izskaidrota fitnesa pakalpojumu būtība, tiks noskaidrots, kas var būt fitnesa pakalpojumu sniedzējs, kā arī tiks izklāstīti apsvērumi, kas būtu jāvērtē, lai noteiktu, vai konkrēta fitnesa trenera darbība konkrētā situācijā ir atzīstama par attaisnojamu vai neattaisnojamu profesionāļa darbību un vai sniegtais pakalpojums ir bijis drošs.

Fitness kā veselības sporta veidu kopums

Termins "fitness" joprojām nav apstiprināts kā latviešu valodas termins,⁸ un šis termins netiek lietots Latvijas sporta nozari regulējošajos normatīvajos aktos. Neskatoties uz to, šis termins tiek plaši izmantots sporta, uztura un veselības nozarēs. Sporta nozarē starp terminiem "fitness" un "veselības sports" ir velkama vienādības zīme,⁹ un ar fitnesu apzīmējama veselības sporta nozare, kas vērsta uz sabiedrības fiziskās veselības nostiprināšanu un veselības profilaksi. Fitnesa pakalpojumu nozare var sevī iekļaut dažādu sporta veidu, vingrošanas un fiziskās sagatavotības nodarbību pakalpojumu kopumu. Fitnesa pakalpojumi aptver dažādas individuālās un grupu sporta nodarbības, kas vērstas uz kādas no fitnesa komponentes – spēks, izturība, jauda, lokanība, stabilitāte un līdzsvars jeb balanss¹⁰ – attīstīšanu vai saglabāšanu. Fitnesa nodarbības klienti apmeklē ar mērķi uzlabot, attīstīt vai uzturēt labā stāvoklī savu veselību un fizisko formu, bez nolūka piedalīties sporta sacensības.