Saskaņā ar likumprojektu anotācijās minēto grozījumi paredz nepilngadīgo kriminālatbildības sistēmas reformu, balstot to taisnīguma atjaunošanas (restorative justice) principos. Tātad kriminālatbildības sistēmas transformācija par tādu, kuras mērķis ir attālināt bērnu no saskarsmes ar tradicionālās kriminālās justīcijas principiem, nodrošinot, ka pēc tam, kad bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, tam visos gadījumos nav jādodas uz tiesu un jāsaņem sods tradicionālā izpratnē.

Neiedziļinoties sīkāk, šāda dispozīcija daļā lasītāju var radīt bažas un priekšstatu, ka piedāvājums nepilngadīgo grupā veicinās visatļautību, nesodāmības sajūtu un nepilngadīgo noziedzības pieaugumu. Taču izmaiņu mērķis ir pilnīgi pretējs, un pēc būtības tas ir tikai vēl viens svarīgs solis pretī tam, lai panāktu tādu reakciju uz bērna izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kuras ietvaros tas vienlaikus iemācās apzināties izdarītā sekas, uzņemties par to atbildību un pārtraukt noziegumu izdarīšanu.

Lai labāk izprastu izmaiņu nepieciešamību, ir vērts aplūkot atsevišķu soda veidu izpildes saturu un atskatīties, kādas tieši izmaiņas notikušas sodu piemērošanas praksē pēc nesenā pagātnē veiktās kriminālsodu politikas reformas.

Tātad 2013. gada 1. aprīlī, stājoties spēkā apjomīgiem grozījumiem Krimināllikumā, Latvijā tika realizēta otrā vērienīgā kriminālsodu politikas reforma, kas būtiski ietekmējusi sodu piemērošanas praksi.