28. Janvāris 2020 /NR. 4 (1114)
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvokļa īpašums kā lietu tiesību objekts
Mg. iur.
Ilze Oša
 

Autori šajā rakstā ir pievērsušies diviem ar dzīvokļa īpašumu saistītiem aspektiem: dzīvokļa īpašuma statusam un sastāvam, kā arī jautājumam, vai dzīvokļa īpašums ir apskatāms kopsakarā ar superficies solo cedit principu.

Dzīvokļa īpašumam kā lietu tiesību objektam Latvijas tiesību zinātnē ir pievērsta salīdzinoši maza uzmanība. Tomēr jautājums par dzīvokļa īpašumu, t.sk. tā sastāvu, ir aktuāls ne vien tādēļ, ka šobrīd spēkā ir pēc skaita otrais likums, kas regulē ar dzīvokļa īpašumu saistītus jautājumus, bet arī tādēļ, ka Saeimas darba kārtībā ir bijuši un arī pašlaik tiek apspriesti grozījumi, kas skar tieši dzīvokļa īpašuma sastāvu, piemēram, likumprojekts "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" (Saeimas likumprojekta reģistrācijas Nr. 183/Lp13).1 Arī valdības rīcības plānā iekļauts uzdevums rast risinājumu efektīvākai lēmumu pieņemšanai dzīvokļu īpašumos sadalītās ēkās.2 Vērtējot likuma normu interpretācijas un piemērošanas aspektus, secināms, ka, izstrādājot grozījumus, būtu jāveic darbs pie plašāka risināmo jautājumu klāsta, ne tikai lēmumu pieņemšanas. Tādēļ, ņemot vērā tēmas aktualitāti, autori aplūkoja ne vien Latvijas tiesību zinātnieku viedokli un tiesu prakses atziņas, bet arī ārvalstu tiesību zinātnieku viedokli par dzīvokļa īpašumu.

Autori šajā rakstā pievērsīsies diviem ar dzīvokļa īpašumu saistītiem aspektiem: dzīvokļa īpašuma statusam un sastāvam, kā arī tam vai dzīvokļa īpašums apskatāms kopsakarā ar superficies solo cedit principu.

 

Tiesu praksē un tiesību doktrīnā aplūkotie jautājumi par dzīvokļa īpašuma jēdzienu un sastāvu

Tiesu prakses apkopojumā "Kopīpašums", atsaucoties uz 1995. gada likuma 1. pantu, 2010. gada likuma 2. pantu, kā arī Senāta lietu Nr. SKC-59/2011, ir norādīts, ka katra dzīvokļa īpašnieka atsevišķais dzīvokļa īpašums ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, kas kopā ar dzīvokļa īpašuma domājamo daļu kopīpašumā veido dzīvokļa īpašumu kā tiesiski nedalāmu nekustamo īpašumu. Secinājumu, ka par dzīvokļa īpašumu ir uzskatāms atsevišķais īpašums, rakstā "Publiskās ticamības princips, kopīpašuma tiesības uz nekustamu īpašumu un sacīkstes princips" kritizē profesors J. Rozenfelds, norādot, ka tas ir pretrunā ar tiesību zinātnē izteiktajām atziņām un likuma noteikumiem. Tāpat šajā rakstā viņš norāda, ka kaut arī nekustamā īpašuma satura interpretācijas var būt atšķirīgas, piemēram, vieni uzskata, ka nekustamais īpašums var būt ne tikai zeme, bet arī ēkas, tomēr tiesību zinātnē ir vienots viedoklis par to, ka ar nekustamu īpašumu parasti saprot tikai ķermenisku lietu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties