Kādas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas attiecībās izveidojās strīdīga situācija starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku par dzīvokļu īpašnieku kopībai piederošā kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšanas interpretāciju. Dzīvokļu īpašnieki un pārvaldnieks nostājas pretējās pusēs, atšķirīgi tulkojot minēto jautājumu un norādot atšķirīgus argumentus savam redzējumam.

Proti, no 2019. gada 5. jūlija līdz 9. augustam norisinājās kādas dzīvojamās mājas pārvaldnieka organizēta dzīvokļu īpašnieku kopības aptauja par kopīpašumā esošās daļas, t.i., zemesgabala, uz kura atrodas attiecīgā māja, lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā, lai zaļās zonas (privātu apstādījumu) vietā ierīkotu automašīnu papildu stāvlaukumu. 2019. gada 16. augustā dzīvokļu īpašnieki saņēma pārvaldnieka 15. augustā sagatavoto protokolu par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kur pārvaldnieks ir norādījis, ka pieņemts lēmums par automašīnu stāvlaukuma ierīkošanu ar 25 balsīm no 44, t.i., 56,82 %.

Tomēr daļa dzīvokļu īpašnieku uzskata, ka pārvaldnieks, sagatavojot 2019. gada 15. augusta protokolu, ir kļūdaini tulkojis un piemērojis tiesību normas. Tā rezultātā sagatavotais protokols ir prettiesisks un atceļams daļā par automašīnu papildu stāvlaukuma ierīkošanu.¹

Šī situācija aktualizē atsevišķu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas attiecību principu izvērtējumu, kur šādas diskusijas jau norisinās.²

Atkāpe no kopīpašnieka absolūtajām tiesībām lemšanā par dzīvokļu īpašnieku kopībai piederošā kopīpašuma lietošanu

Konkrētajā situācijā pārvaldnieks ir paudis viedokli, ka automašīnu stāvlaukuma ierīkošanai uz zaļās zonas zemesgabala ar privātajiem apstādījumiem ir pietiekami, lai "par" nobalsotu dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašniekiem: "Pieņemts lēmums – 25 balsis no 44, t.i., 56,82 % – Ierīkot automašīnu stāvlaukumu 13 automašīnām, atjaunot ietvi un pieejas pie kāpņu telpām, piesaistot domes līdzfinansējumu, nepieciešamības gadījumā nozāģējot līdz 4 kokiem."³

Šādam pārvaldnieka viedoklim nevar piekrist.

Tiesību sistēma aizstāv īpašuma tiesības, atzīstot tās par pilnīgas varas tiesībām pār lietu ar neierobežotu raksturu.⁴ Tādējādi pēc vispārīgā principa kopīpašnieku rīcība ar lietu kopumā vai arī noteiktā atsevišķā daļā nav iespējama bez visu pārējo kopīpašnieku piekrišanas.⁵ Ir noteiktas ikviena kopīpašnieka, lai arī cik liela būtu viņa daļa, "absolūtās veto" tiesības, ko tas var izlietot, nepiekrītot rīcībai ar kopīgo lietu.⁶ No vienas puses, šāda pieeja aprobežo atsevišķa kopīpašnieka rīcības brīvību. Bet, no otras puses, tā nodrošina tādu tiesisko stāvokli, ka ikviena kopīpašnieka tiesības tiek aizsargātas un visu kopīpašnieku savstarpējās attiecībās tiek ievērots taisnīgums.