Satversmes tiesa (turpmāk – Tiesa) 2020. gada 20. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-10-0103 (turpmāk – Spriedums). Tiesa izvērtēja Enerģētikas likuma (turpmāk – Likums) 42.³ panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 "Dabas gāzes piegādes un lietošanas noteikumi" (turpmāk – Dabasgāzes noteikumi) 56., 58. un 87. punkta atbilstību Satversmes 64. un 105. pantam.

Apstrīdētā Likuma norma regulēja divus šādus jautājumus:

1) dabasgāzes lietotāja atbildība par dabasgāzes lietošanas noteikumu un piegādes līguma pārkāpumu, kura rezultātā šim lietotājam samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, ir pienākums samaksāt dabasgāzes piegādātājam (turpmāk – Piegādātājs) par izlietoto gāzi un papildus arī kompensāciju;

2) deleģējums Ministru kabinetam

Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt:

– kārtību, kādā nosaka faktiski prettiesiski patērētās dabasgāzes daudzumu;

– kompensācijas apmēru un tās aprēķināšanas noteikumus.

Savukārt Dabasgāzes noteikumu normas bija izdotas, pamatojoties uz apstrīdēto Likuma normu, un detalizētāk regulēja attiecīgos jautājumus, tajā skaitā noteica, ka Piegādātājs aprēķina pārkāpuma rezultātā izlietotās dabasgāzes daudzumu un to izmanto kompensācijas noteikšanā.