"Darba ņēmēju un darba devēju organizācijām piešķirtās tiesības balstās uz (..) pilsonisko brīvību ievērošanu (..) un šo pilsonisko brīvību neesamība laupa jēgu arodbiedrību tiesību jēdzienam."¹

Ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"² (turpmāk – Rīkojums Nr. 103) visā valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija³ ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Covid-19 krīze ir nesusi vairākas izmaiņas – īpaši darbinieku un darba devēju attiecībās. Daudzi darbinieki ir zaudējuši darbu, citi strādā attālināti. Tomēr ir arī tādi, kuru darba apjoms ir ievērojami pieaudzis.

Covid-19 ierobežošanai valdība un Saeima ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus, kas daudzu ikdienu ir būtiski mainījuši, t.sk. arī ierobežojuši. Arī tiesībsargs ir izteicis bažas, ka, "neskatoties uz salīdzinošajiem panākumiem cīņā ar pašu slimību, pandēmijas ierobežošanas piesegā ir centieni ierobežot arī līdz šim baudītas tiesības. Un par to nevajadzētu zaudēt modrību".⁴

Šobrīd valsts ir aizliegusi sapulces, gājienus un piketus (saskaņā ar likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" noteiktajām definīcijām), aizliegusi jebkādus publiskus un privātus pasākumus.⁵ Tāpat personām ir jāievēro savstarpēja divu metru distance (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan publiskām ārtelpām) un jāievēro citi noteiktie sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi (attiecas uz publiskām iekštelpām, publiskām ārtelpām un koplietošanas telpām).⁶

No vienas puses, neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus,⁷ un valsts nav paredzējusi aizliegumu organizēt sapulces darba attiecību ietvaros un arodbiedrību funkciju pildīšanai. Vienlaikus darbinieki – arodbiedrības biedri, jo īpaši tie, kuri strādā attālināti, ar piesardzību uztver nepieciešamību doties uz sapulcēm un seko valdības aicinājumam pēc iespējas sociāli distancēties un minimizēt komunikāciju klātienē. Līdz ar to šobrīd pēc būtības ir ierobežota arodbiedrību tikšanās un lēmumu pieņemšana "fiziskā klātienē" un tas ietekmē arodbiedrības biedru sapulces, padomes un valdes sēžu norises kārtību.

Attiecīgi rodas jautājums: vai cīņa ar Covid-19 ir ierobežojusi arī arodbiedrību tiesības?⁸ Šajā rakstā apskatīsim valsts tiesības ierobežot arodbiedrību tiesības ārkārtas situācijas laikā no Latvijas un starptautisko tiesību perspektīvas, kā arī sniegsim ieskatu iespējamos risinājumos.