Vispārīgie nosacījumi kaitējuma atlīdzināšanai par cietušajam radīto kaitējumu

Nodarītā kaitējuma atlīdzināšana cietušajam ir viens no Kriminālprocesa likuma mērķa – krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma – elementiem, kā arī Kriminālprocesa likuma 22. pantā nostiprināts pamatprincips, proti, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšanas vispārīgie noteikumi reglamentēti Kriminālprocesa likuma 26. nodaļā. Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmā daļa noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.¹

Ja kaitējuma kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām cietušajam ir tikai jānorāda, nesniedzot pamatojumu summas apmēram, tomēr jautājuma pilnīgākai izlemšanai būtu vērtīgi, ja cietušais sniegtu vismaz nelielu pamatojumu, tad kompensācijas pieteikums par mantisko zaudējumu ir jāpamato.² Turklāt par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs ir jāpamato pēc iespējas precīzāk – jānorāda katras zudušās mantas vērtība vai izdevumi tās atjaunošanai, ar dokumentiem jāpierāda izdevumi, kādi radušies kaitējuma seku novēršanai (bēru izdevumi, ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumi, remontdarbu izmaksas u.tml.). Dokumentiem jābūt tādiem, kas apliecina, ka maksājums ir veikts saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu.³ Lietai, kuras vērtību nevar pamatot ar dokumentiem (pirkuma čeku, līgumu utt.), vērtību norāda cietušais, ievērojot tās tirgus vērtību (aprēķina, ievērojot tās sākuma cenu, nodiluma jeb nolietojuma pakāpi, pieprasījumu, taču pie mantiskā zaudējuma apmēra neņem vērā lietas emocionālo nozīmi cietušā dzīvē).