Pandēmijas problēmas no mūsu apziņas jau gandrīz izdzēsušas "Misānes lietu", kas Latvijas sabiedrību saviļņoja gada sākumā. Tomēr tieši šis gadījums pievērsa "Jurista Vārda" redakcijas uzmanību bērnu tiesību problemātikai.

Kopumā modernās bērnu tiesības kā daļa no cilvēktiesībām aptver ļoti plašu jautājumu loku – bērna tiesības uz ģimeni un vecāku aprūpi, tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, personības vispusīgu attīstību un izglītību, drošu un veselīgu dzīves vidi un medicīnas aprūpi, tiesības pieņemt lēmumus pašam par savu dzīvi, tiesības būt aizsargātam no fiziskas, seksuālas un emocionālas vardarbības, tiesības netikt paverdzinātam un izmantotam nepiemērotā darbā, īpaša aizsardzība kara un dabas katastrofu gadījumos utt.

Kaut arī ar bērnu un ģimenes tiesībām Latvijā strādā daudzas valsts un pašvaldību iestādes un nevalstiskās institūcijas, kā arī ir izveidojusies plaša tiesu prakse civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās, paradoksālā kārtā juridisku pētījumu un publikāciju šajā nozarē ir ļoti maz.

"Jurista Vārds" bērnu tiesībām iepriekšējo reizi plašāk pievērsās pirms dažiem gadiem, kad tāpat kā šoreiz pēc redakcijas iniciatīvas tika sagatavots tematiskais laidiens.¹ Darīt to vēlreiz pamudināja ne vien jau iepriekšminētie notikumi ap Latvijas pilsones iespējamu izdošanu Dienvidāfrikas Republikai (notikumi sakņojās vecāku konfliktā par bērnu), bet arī advokāta Māra Vainovska uzstāšanās šī gada LU konferencē, izklāstot savu pieredzi šādu pārrobežu lietu risināšanā saistībā ar bērnu prettiesisku pārvietošanu. Šie divi impulsi deva arī konkrēto fokusu, uz kuru koncentrēties šajā "Jurista Vārda" laidienā, – situācijas, kas saistītas tieši ar bērna tiesībām vecāku šķiršanās gadījumā. Redakcija pateicas visiem 18 autoriem, kas atsaucās "Jurista Vārda" aicinājumam dalīties ar savām zināšanām un praktisko pieredzi šajos jautājumos!

Šajā žurnālā lasāmie raksti nosacīti veido divas lielas tematiskas grupas: bērnu tiesības pārrobežu lietās (autori – Baiba Jugane-Lintere, Līva Upena, Līga Blūmiņa, Māris Vainovskis, Laura Medne, Beatrise Bitāne, Agnese Svilpe, Irēna Kucina) un dažādi atsevišķi bērnu tiesību aspekti vecāku šķiršanās gadījumā (Veronika Krūmiņa, Kristīne Zemīte, Laila, Henzele, Guna Berlande, Dana Rone, Sintija Lavska, Lelde Kāpiņa, Juta Šavdina, Evija Timpare). Numuru ievada Ilonas Kronbergas pārdomas par nepieciešamību beidzot veikt Latvijas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformas, lai novērstu institucionālo sadrumstalotību, profesionalitātes problēmas un vienotas, koordinētas pieejas trūkumu. Savukārt laidienu noslēdz ieskats Augstākās tiesas jaunākajā praksē saistībā ar bērnu tiesībām.

Visas šajā "Jurista Vārdā" lasāmās publikācijas, neskatoties uz dažādajiem tematiem, caurvij viena aksioma – risinot jebkādas situācijas, kurās nonācis bērns, vecākiem šķiroties, centrā jāliek bērna labāko interešu princips un nedrīkst pieļaut, ka bērns kļūst par savu vecāku konflikta risināšanas instrumentu un ambīciju vai savstarpējas izrēķināšanās upuri. Tiesību piemērotājiem tas, bez šaubām, ir ļoti sarežģīts uzdevums, kas prasa ne vien juridiskas zināšanas, bet arī psiholoģijas iemaņas un emocionālu noturību. Diemžēl talkā nenāk arī sabiedrības tiesiskā apziņa, kurā bērna labākās intereses joprojām netiek respektētas. Par apliecinājumu tam var kalpot kaut vai fakts, ka Latvijas valsts pašlaik maksā uzturlīdzekļus vairāk nekā 40 tūkstošiem dzīvu vecāku bērnu.

Ceram, ka šis "Jurista Vārda" tematiskais laidiens būs noderīgs instruments bērnu tiesību situācijas uzlabošanai Latvijā.