No 2019. gada 18. jūlija Latvijā ir strādājusi darba grupa bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei. Pēdējā gada laikā autore ir aktīvi līdzdarbojusies šajā darba grupā un izdarījusi vairākus secinājumus gan par virzieniem, kuros bērnu tiesību aizsardzība būtu pilnveidojama, gan sistēmiskiem trūkumiem. Šādu secinājumu ir visai daudz, tāpēc šajā publikācijā atzīmēti tikai tie, kam ir saistība ar Latvijas bērnu tiesību aizsardzības sistēmu jeb drīzāk – ar tās trūkumu.
Vienotas izpratnes nepieciešamība par bērnu tiesību aizsardzības sistēmu
Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas jēdziena vienota izpratne ir būtiska, jo sevišķi tad, kad valstī notiek sistēmiskas izmaiņas bērnu tiesību aizsardzībā. Vārdos izteikts Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas jēdziens nav ietverts Bērnu tiesību aizsardzības likumā1 (turpmāk – BTAL). Tā vietā tiek lietots jēdziens "bērnu tiesību aizsardzības joma"2, kura skaidrojums arī nav atrodams ne BTAL kopumā, ne šī tiesību akta 1. pantā, kurā tam visdrīzāk vajadzētu būt ietvertam. Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas jēdziens ir nepieciešams, lai būtu iespējams skaidri definēt šīs tiesību apakšnozares robežas, tai skaitā precīzi piemērot tiesību aizsardzības principus. Faktiski šāda jēdziena klātesamība sniegtu pilnīgu izpratni par spēles laukumu – tai skaitā mērķiem, uzdevumiem, spēlētājiem un instrumentiem. Turklāt definētas un skaidri saprotamas sistēmas gadījumā ir iespēja saglabāt mērķtiecīgu rīcību ilgākā laika posmā, definēt precīzus uzdevumus visām iesaistītajām pusēm, kā arī kontrolēt, vai un kādā veidā mērķi tiek sasniegti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
