Tiesas debašu mērķis un advokāta pienākums tā sasniegšanai ir ļoti komplicēts. Aizstāvības runai jābūt dziļi argumentētai, pārliecinoši izteiktai un pamatotai uz visiem krimināllietas materiāliem.¹

Īpaši komplicēts šis advokāta uzdevums kļūst, veidojot iepriekš minētajiem kritērijiem atbilstošu aizstāvības runu sarežģītās un apjomīgās krimināllietās, kurās ir ne tikai jāspēj pretargumentēt valsts apsūdzībai, bet, iespējams, arī jāspēj paredzēt un atspēkot citu apsūdzēto aizstāvības pozīcijas, kuras var savstarpēji atšķirties. Tāpat savu skatījumu uz lietu var paust arī cietušie, kuru viedoklim advokātam, nodrošinot aizstāvību, var nākties oponēt.

Kā redzams no pēdējā laikā publiski apspriestākajām krimināllietām, tiesu debates var sastāvēt no ļoti apjomīgām runām. Apjoma ziņā līdzvērtīgas var būt gan valsts apsūdzības uzturētāju, gan aizstāvības runas. Nereti, lai gan aizstāvis savus pienākumus izpilda labā ticībā, viena apsūdzētā aizstāvības runas uzklausīšana var aizņemt pat vairākas dienas. Nenoliedzami, ja komplicētā lietā ir vairāki apsūdzētie un/vai cietušie, tiesu debates šajā lietā aizņems ievērojamu daļu no visa iztiesāšanas procesa.

Tā kā pēdējā laikā iztiesāšanas stadijā ir atradušās vairākas, plašu rezonansi guvušas, sabiedriski nozīmīgas un apjomīgas lietas, kuru iztiesāšana dažādu apstākļu dēļ norit ne tik ātri, kā to vēlētos tiesas un sabiedrība, esošajai situācijai tiek meklēti attaisnojumi.