Tieslietu ministrija ir publicējusi kārtējo pārskatu par aizvadīto gadu. Kas jauns gadskārtējā pārskatā, un ko var secināt par ministrijas darbību aizvadītā laika posmā?

Var uzskaitīt vairākus jaunumus, ko sniedz pārskats par ministrijas veikumu aizvadītajā gadā. Piemēram, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena pasākumu plānu, saskaņā ar kuru eksāmens tiks ieviests nākamā gada pirmajā semestrī. Izstrādāts arī jurista profesijas standarta projekts.

Pārskatā tiek minēta jaunā rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnešu amata kandidātu atlases kārtība, kas principiāli atšķiras no līdzšinējās. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk tiesneša amata kandidātu atlase notiks atklātā pretendentu konkursā, kurā tiks izvērtētas tiesneša amatam nepieciešamās kompetences. Būtiski mainīts arī atlases pārbaudījumu saturs, ieviešot profesionālo zināšanu un personisko kompetenču novērtēšanu.

Aizvadītā gada augustā ar valdības rīkojumu tika atbalstīta Ekonomisko lietu tiesas izveide, lai risinātu sarežģītus komercstrīdus un veicinātu komercdarbības vides attīstību. Saskaņā ar Saeimā šā gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" noteikts, ka Ekonomisko lietu tiesa kā specializēta pirmās instances tiesa atradīsies Rīgā un tās darbības teritorija būs visa Latvija. Nemainot rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesu tiesu tiesnešu kopskaitu, specializētās tiesas darbības uzsākšanai tiks atvēlētas desmit tiesneša amata vietas, un tā savu darbību sāks nākamajā gadā.

Līdz ar jaunas tiesas izveidi kļūs iespējams nodrošināt specializāciju uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanā, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Pateicoties jaunas specializētas tiesas izveidei, būs iespējams risināt jautājumus par noziedzīgu nodarījumu ātru un efektīvu izskatīšanu, kam ir būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts tautsaimniecības attīstību.

Kopumā, vērtējot Tieslietu ministrijas veikumu aizvadītajā gadā, jāatzīmē, ka ministrijas pašreizējā vadība salīdzinājumā ar iepriekšējām daudz labāk apzinās tieslietu sistēmas ciešo saistību ar ekonomikas attīstību. Un ne tikai tāpēc, ka panākta Ekonomisko lietu tiesas izveide. Tieslietu un ekonomikas saistība iezīmējas kā viena no Tieslietu ministrijas politikas vadlīnijām.

Tieslietu ministrijas nostājā un rīcībā ir saskatāma vēlme panākt efektīvu ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, ātru un kvalitatīvu tiesas procesu, caurskatāmu publisko iepirkumu procedūru, kas nepieciešami uzņēmējiem un investoriem, nodrošinot prognozējamību un drošību.

Iespējams, beidzot ir sadzirdēti Latvijas uzņēmēji un ārvalstu investori, kuri vairāku gadu garumā dažādos forumos ir aktualizējuši tiesiskās vides sakārtošanu un norādījuši, ka tiesiskās vides stabilitāte un prognozējamība ir vitāli svarīga tautsaimniecības attīstībai.

Nav apstrīdams, ka valsts ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar tiesiskās vides pilnveidošanu un svarīgs priekšnoteikums tam ir efektīva tieslietu sistēma. Arī dažādi pētījumi apliecina tiešu saistību starp valsts ekonomisko izaugsmi un likuma varu jeb tiesiskumu. Savukārt valstīs, kur likuma vara nav pietiekami spēcīga, izaugsme tiek bremzēta. Tāpēc tiesiskums ir ļoti būtisks uzņēmējdarbībai, jo nodrošina īpašumtiesību un līgumisko attiecību aizsardzību.

Ministrijas publiskais pārskats un izvirzītās prioritātes šim gadam liecina, ka arī turpmāk Tieslietu ministrijas politika un rīcība tiks veltīta tieslietu sistēmas, drošas uzņēmējdarbības vides un ekonomikas sasaistei.