21. jūlijā Briselē, noslēdzoties Eiropas Savienības (ES) pastāvēšanas vēsturē vienam no ilgākajiem dalībvalstu līderu samitiem, panākta bezprecedenta vienošanās par nākamo ES daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, kas nozīmē vairāk nekā 10 miljardu eiro pienesumu Latvijas izaugsmei. Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, kas ir 39 % pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020. gadam. Turklāt, ja nepieciešams, būs iespēja papildus aizņemties ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem vēl apmēram 2,5 miljardus eiro. Joprojām no ES kopējā budžeta saņemsim vairāk nekā iemaksājām – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.¹

23. jūlijā Eiropas Parlamenta deputāti aizsāka diskusiju par rezolūciju, kurā izklāsta nostāju par ES dalībvalstu vadītāju 17.–21. jūlijā pieņemtajiem lēmumiem par daudzgadu finanšu shēmu, pašu resursu sistēmu un Eiropas atveseļošanas plānu. Šajās diskusijās tika pausta sākotnēja neapmierinātība par tēriņu samazināšanu. Pēc šo diskusiju noslēgšanās un atbalsta Eiropas Parlamentā panākšanas par rezolūciju Eiropas Padome strādās pie detalizētas nostājas par daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam, pašu resursu reformu un atveseļošanas plānu, lai varētu uzsākt sarunas ar Parlamentu. Lai daudzgadu budžets varētu stāties spēkā, Parlamentam jāsniedz sava piekrišana. Pašreizējā daudzgadu budžeta darbība beidzas 2020. gada 31. decembrī.²

Viens no diskutablākajiem ar budžetu saistītajiem jautājumiem, par kuru rezultātā tika panākta vienošanās, skāra tiesiskuma ievērošanas sasaisti katrā ES dalībvalstī ar valsts pieeju ES budžeta līdzekļiem.

Tiesiskuma ievērošana ir pareizas finanšu pārvaldības un lietderīga ES finansējuma neatņemams priekšnosacījums. Tāpēc Eiropas Komisija ierosināja izveidot jaunu mehānismu,³ kas ES budžetu aizsargātu no finanšu riskiem, kuri saistīti ar dalībvalstīs pastāvošām vispārīgām nepilnībām tiesiskuma jomā. Ierosinātie rīki ES ļautu apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam atkarībā no tiesiskuma nepilnību veida, smaguma un mēroga. Šādu lēmumu ierosinātu Komisija un apvērstā vairākuma balsošanā pieņemtu Padome.⁴

Būtībā daudzas Ziemeļu un Rietumeiropas valstis nav apmierinātas, ka tādas valstis kā Ungārija un Polija ar vienu roku saņem ievērojamu finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, bet ar otru kritizē naudas devējus un sašaurina demokrātiskās brīvības savā valstī. Eiropa nav bankomāts, bet gan vērtību kopiena. Tā pēdējā laikā mīl atkārtot dažādi politiķi.⁵

Šāda ES līmeņa mehānisma ieviešana, kad budžeta līdzekļu apguve tiek sasaistīta ar tiesiskuma ievērošanu valstī, ir bezprecedenta gadījums ES, un šīs prasības būs jāievēro arī Latvijai un Latvijas politiskajai videi, stiprinot tiesiskumu mūsu valstī, lai netiktu apdraudēta ES finansējuma apgūšana tautsaimniecības attīstības mērķiem.