2020. gada 22. jūnijā "Latvijas Vēstnesī" tika izsludināts Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk – Starpnieku likums), kas ir stājies spēkā 2020. gada 1. augustā. Šis likums ir saistošs un aktuāls visām personām, kas darbojas vai vēlas darboties kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu par atlīdzību, tai skaitā arī grupu veidojošām sabiedrībām, kur nereti mātes sabiedrība sniedz starpniecības pakalpojumus meitas vai māsas sabiedrībām; Eiropas Savienības pilsoņiem vai Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētiem komersantiem.

Starpnieku likuma mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, izmantojot tādus nekustamā īpašuma darījumus, kuros sniegti starpniecības pakalpojumi. Starpnieku likuma 3. panta otrā daļa nosaka, ka atsevišķas Starpnieku likuma normas (10. un 11. pants, kā arī 12. panta pirmā daļa) attiecas arī uz zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, maksātnespējas procesa administratoriem un publiskas personas kapitālsabiedrībām, kas atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam atsavina publiskas personas mantu vai atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam pārvalda publiskas personas nekustamo īpašumu. Proti, Starpnieku likums nosaka iepriekš minētajām personām pienākumus saistībā ar informācijas sniegšanu starpniecības pakalpojumu darījumu dalībniekiem un valsts institūcijai, atbildību par informācijas nesniegšanu, kā arī pienākumu ievērot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu (turpmāk – NILLTPFN likums).

Šī raksta mērķis ir raisīt diskusiju, vai tiešām būtu pamats likt vienādības zīmi starp nekustamā īpašuma darījumu starpnieku un zvērinātu advokātu, kā arī citām iepriekšējā rindkopā nosauktajām personām (zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, maksātnespējas procesa administratoriem). Un, protams, ir arī citi ne mazāk svarīgi jautājumi, kuri izriet no jaunnoteiktā advokāta statusa un būtu jāapskata saistībā ar Starpnieku likuma noteikumu izpildi.

Raksta autore analizēs advokātam saistošos Starpnieku likuma noteikumus no zvērināta advokāta viedokļa, taču, visticamāk, šajā rakstā minētais lielā mērā varētu tikt attiecināts arī uz citām minētajām personu kategorijām, kuru darbības pamatprincipi ir atsevišķi regulēti speciālajos likumos un citos normatīvajos aktos.