Mākslīgais intelekts (Artificial intelligence, turpmāk – AI) vairs nav tikai zinātniskā fantastika. Kā pareizi ir atzīmējusi Eiropas Komisija, tā ir mūsu dzīves sastāvdaļa – sākot no virtuālajiem asistentiem ikdienas darbu organizēšanai līdz viedtālruņu aplikācijām, kas piedāvā dziesmas atbilstoši mūsu katra individuālajai gaumei.¹

Globālā mērogā AI ietekme ir jūtama daudzās nozarēs, tai skaitā arī personāla atlasē. AI tiek plaši izmantots personāla atlases procesa atvieglošanai, piemēram, kandidātu sociālo tīklu automatizētai pārbaudei vai AI vadītām videointervijām, kurās ir iespējams analizēt sejas mīmiku. Lai gan AI izmantošana personāla atlasē Latvijā vēl nav izplatīta parādība, ņemot vērā Latvijas šauro personāla atlases tirgu, kā arī citus iemeslus, ir vērtīgi sekot tendencēm pasaulē.² AI rīki var būt ārkārtīgi efektīvi, palīdzot uzņēmumiem ietaupīt gan naudu, gan laiku. Īpaši tas attiecas uz globālām korporācijām. Jobvite – uzņēmums, kas piedāvā AI risinājumus – ir norādījis, ka lielos uzņēmumos uz standarta konkurētspējīgu darbinieka pozīciju tiek iesūtīti vairāk nekā 250 pieteikumu un apmēram 65 % no tiem tiek atstāti bez ievērības.³ Ilustratīvi Unilever darbojas 190 pasaules valstīs, kurās ik gadu tas algo vairāk nekā 30 000 darbinieku un apstrādā aptuveni 1,8 miljonus darba pieteikumu. AI rīku izmantošana šādās un likumsakarīgi arī mazāka mēroga situācijās neapšaubāmi atvieglo pieteikumu izskatīšanu un palīdz atlasīt labākos talantus, kuru pieteikumi citādi varētu palikt ierakti CV kaudzē.⁴

AI būtība

Pirms pievēršanās personāla atlases aspektiem, ir būtiski definēt AI jēdzienu. 1956. gadā Džons Makārtijs (John McCarthy), Dartmutas koledžas matemātikas profesors, definēja AI kā katru mācīšanās aspektu vai intelekta īpašību, ko ir iespējams aprakstīt tik precīzi, lai to varētu atveidot. Mūsdienās pastāv daudz AI definīciju, tomēr vispārēji tiek uzskatīts, ka AI sistēmas ir spējīgas vākt, apstrādāt, interpretēt un mācīties no ārējiem datiem, lai sasniegtu konkrētus mērķus.⁵

Lai AI algoritmi varētu mācīties un progresēt, tiem ir nepieciešams liels informācijas apjoms. Norvēģijas datu uzraudzības iestāde norāda, ka lielākā daļa AI rīku prasa milzīgu datu apjomu, lai tie varētu mācīties un pieņemt pārdomātus lēmumus.⁶ Proti, attiecībā uz AI teiciens "mazāk ir vairāk" (less is more) nav piemērojams, tāpēc uzņēmumiem, kas izmanto AI, ir vajadzība ievākt, uzglabāt un apstrādāt lielu datu apjomu, tajā skaitā personas datus. Neizbēgami, tas raisījis diskusijas par personas datu aizsardzību.⁷

Ir būtiski izprast, kā AI darbojas un kādas ir tā pazīmes, lai novērstu problēmas, kas saistītas ar iespējamām nepilnībām un kļūdām saistībā ar mazāk aizsargātu grupu potenciālu diskrimināciju. Tiesību zinātņu profesore Šlomita Janiška-Ravida (Shlomit Yanisky-Ravid) izceļ desmit svarīgas AI pazīmes:

1) autonomija un neatkarība (AI spēj patstāvīgi veikt augsta līmeņa uzdevumus);

2) neparedzamība un spēja sasniegt jaunus rezultātus (AI atrod dažādus ceļus uz optimāliem risinājumiem);