7. Decembris 2021 /NR. 49 (1211)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas pieteikums: ģenēze, būtība un nākotnes izaicinājumi
Mg. iur.
Elīna Podzorova
Satversmes tiesas padomniece 
Mg. iur.
Elīna Circene
Satversmes tiesas tiesneses palīdze 

Šogad līdzās Satversmes tiesas 25. gadadienai vērts atzīmēt arī konstitucionālās sūdzības un tiesas pieteikuma institūta ieviešanas 20 gadus. Lai gan konstitucionālā sūdzība un tiesas pieteikums1 ir savstarpēji saistīti institūti,2 katram no tiem ir sava vieta Latvijas konstitucionālās kontroles modelī. Dažādiem tiesas pieteikuma institūta aspektiem šo gadu laikā veltīts ne mazums publikāciju.3 Tādēļ šajā rakstā autores pievērsīsies pēc viņu ieskata būtiskākajiem jautājumiem.

I. Ģenēze

Kopš 20. gadsimta beigām Eiropas tiesību telpā arvien pieaug tiesu dialoga nozīme.4 Tas var tikt īstenots gan neformāli, gan formāli – ar tiesas pieteikumu, prejudiciālo jautājumu, konsultatīvo viedokļu un līdzīgu institūtu starpniecību. Turklāt tiesu dialogs var notikt kā vienas valsts tiesu sistēmas ietvaros starp dažādu instanču tiesām, tā arī pārnacionāli vai starptautiski, iesaistot dialogā, piemēram, Eiropas Savienības Tiesu vai Eiropas Cilvēktiesību tiesu.5

Eiropai raksturīgajā konstitucionālās kontroles modelī6 viens no formālā tiesu dialoga veidiem ir vispārējas jurisdikcijas tiesas vēršanās ar pieteikumu konstitucionālajā tiesā, ja lietas izskatīšanas laikā tiesai rodas šaubas par piemērojamās tiesību normas atbilstību konstitūcijai. Klasiski tiesas pieteikumu raksturo saistība ar konkrētu lietu un tās faktiskajiem apstākļiem, proti, tiesa var vērsties konstitucionālajā tiesā ar pieteikumu tikai tad, ja konkrētā tiesību norma ir jāpiemēro, tāpēc to sauc par konkrēto konstitucionālo kontroli.7 Šāds institūts ir paredzēts daļā Eiropas valstu, kurās pastāv konstitucionālā tiesa, turklāt vairākās no tām tieši tiesas pieteikums ir viens no biežākajiem pamatiem konstitucionālās tiesvedības uzsākšanai.8 Tādējādi valstīs, kurās pastāv konstitucionālā tiesa, tiesas pieteikumu pamatoti var dēvēt par Eiropas tiesu dialoga tradīcijas elementu.

Savukārt Latvija visiem zināmu vēsturisko apstākļu dēļ bija spiesta ilgstoši atrasties citu tiesību telpā un pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas noiet grūto tiesiskās sistēmas transformācijas ceļu no padomju tiesībām uz demokrātiskai tiesiskai valstij atbilstošām tiesībām.9 Kā norādījis pirmais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Dr. iur. Aivars Endziņš, valstīm, kas cīnās ar totalitārisma sekām un tiecas kļūt demokrātiskas, ir nepieciešamas speciālas, īpaši šim mērķim izveidotas, spēcīgas konstitucionālās tiesas.10 Tādēļ viens no zīmīgākajiem notikumiem Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijas procesā bija 1996. gada 5. jūnija grozījums Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme), kas šajā sistēmā nostiprināja jaunu konstitucionālo orgānu – Satversmes tiesu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties