Saeimas lēmumu dažādība

Satversmes 24. pants nosaka: “Saeima, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.” Vispirms jāuzsver, ka formulējums “savs lēmums” šīs normas izpratnē aptver jebkuru Saeimas balsojumu neatkarīgi no tā, vai šis balsojums attiecas uz lēmumu ar patstāvīgu nozīmi vai procesuālu lēmumu. Proti, “savs lēmums” ir gan lēmums par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā, gan lēmums par uzticības izteikšanu ministram, gan tipisks procesuāls lēmums, piemēram, balsojums par likumprojekta steidzamību, vai lēmums par kāda vardarbības akta nosodījumu.¹ Satversmes 24. pantā jēdziens “Saeimas lēmums” saprotams visplašākajā nozīmē un aptver jebkādu Saeimas gribas izteikumu, arī lēmumus par likumu pieņemšanu. Juridiskajā leksikā Saeimas lēmumus mēdz nošķirt, sakot, ka “Saeima pieņēma likumu” vai “Saeima pieņēma lēmumu”, taču Satversmes 24. panta izpratnē abos gadījumos Saeima pieņem lēmumu. Šis raksts veltīts to Saeimas lēmumu grupai, ar kuriem netiek pieņemti likumi, bet tiek formulēti citi Saeimas gribas izteikumi.

Saeimas lēmumus nav lietderīgi klasificēt kādā vispārējā tiesību aktu sistēmā, jo kritēriji, pēc kuriem tiesību aktus var iedalīt, var būt dažādi. Saeimas lēmumu klasificēšana var būt lietderīga tikai noteiktam funkcionālam nolūkam, piemēram, lai noteiktu, vai un kādā procedūrā lēmums ir pieņemams un vai, kādā procedūrā un kas šo lēmumu var pārsūdzēt. Daži klasificēšanas kritēriji var palīdzēt labāk izprast atšķirības starp dažādiem Saeimas lēmumiem.

Saeimas lēmumus, līdzīgi kā tiesas nolēmumus, nosacīti var iedalīt divās pamatgrupās: lēmumi, ar kuriem “lietu izskata pēc būtības”, un procesuālie lēmumi. Pirmo grupu var nosacīti dēvēt par lēmumiem ar patstāvīgu nozīmi, proti, pozitīvu un galīgu kādas lietas² izskatīšanas noslēgumu Saeimā. Savukārt lēmumus, kas vērsti uz kādas Saeimā izskatāmas lietas rezultātu, var dēvēt par procesuāliem lēmumiem.

Saeimas lēmumus ar patstāvīgu nozīmi var kvalificēt pēc vairākām juridiski nozīmīgām pazīmēm. Vispirms lēmumus var iedalīt pēc tā, vai tie rada vai nerada tiesiskas sekas.

Tiesiskas sekas radoši ir Satversmē un likumos paredzētie Saeimas lēmumi, kā arī lēmumi, kuri ir nepieciešami Saeimas darba organizācijai, bet likumos nav paredzēti.

Svarīgākie Saeimas lēmumi, kas rada tiesiskas sekas, ir paredzēti Satversmē, piemēram, lēmumi par Satversmē minēto amatpersonu ievēlēšanu vai iecelšanu amatā, Saeimas lēmums par Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanu, parlamentārās izmeklēšanas un citu Saeimas komisiju izveidošanu, Saeimas lēmums par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu u.